Katru gadu gandrīz vienā un tajā pašā laikā, gluži vai ar pulksteņa precizitāti Latvijā atjaunojas interese par latvāņiem. Svešzemnieks latvānis, ko dažviet tautā dēvē par boļševiku, oficiāli ir atzīts par agresīvu nezāli, un ar attiecīgu Augu aizsardzības likuma pantu zemes īpašniekam par pienākumu ir uzlikts savā īpašumā to iznīcināt. Taču jūlija saulē sakuplojušie augi ir savas varenības pilnbriedā, bīstami ikvienam, kurš latvāņu audzēm mēģina tuvoties.
Būtībā tas ir atgādinājums gan par neizmantotu, gan nekoptu zemi, jo īpaši ceļmalās. Izņēmums šajā ziņā nav arī daži zemesgabali ceļmalās tuvāk Ķekavas novada centram, braucot no Rīgas HES uz Rīgas–Bauskas šosejas pusi. Šīs latvāņu audzes garāmbraucējiem jo īpaši krīt acīs. Vienīgi bitenieki par latvāņiem izsakās saudzīgāk un cildina latvāņu medus īpašības.
Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika stāsta, ka novadā latvāņu audzes aizņem 144 hektārus zemes, kas pieder gan novada pašvaldībai, gan privātām un juridiskām personām. Procentuāli no novada teritorijas tas nav ļoti daudz, taču Latvijas klimats šiem augiem ir labvēlīgs, un, ļaujot tiem izplesties, latvāņi ik gadu aizņem par desmit procentiem zemes vairāk. Ķekavas novadā latvāņi aug ne tikai ceļmalā novada centra tuvumā, bet arī Plakanciemā un Rāmavā. Citur to ir mazāk.
2006. gadā Latvijā tika pieņemta latvāņu apkarošanas septiņgades programma, kas līdz 2012. gadam paredzēja iznīdēt šo bīstamo nezāli. Naudas trūkuma dēļ programma izgāzās un nekas vairāk par latvāņu apsēsto teritoriju apzināšanu netika izdarīts. Taču, kā uzsver S. Varika, Ķekavas novada pašvaldība jau pērn izveidoja darba grupu, kas izstrādāja pasākumu plānu līdz 2020. gadam latvāņu platību ierobežošanai. Cik viņai zināms, plāns, kā cīnīties ar latvāņiem, bez Ķekavas domes esot tikai Siguldas novada pašvaldībai.
Problēmas latvāņu apkarošanā sākas jau ar cilvēku attieksmi. Pirmkārt, daudzi uzskata, ka viņi šos augus, kas pamazām pārņem zemi, nav ne sējuši, ne audzējuši. Un tā arī ir patiesība, jo latvāņi Ķekavā parādījās laikā, kad tika cerēts, ka šā auga zaļo masu varēs izmantot skābbarības gatavošanā. Taču tagad jānodarbojas ar latvāņu izskaušanu, un, patiesībā Ķekavā tas ir izdevies tikai divos zemes gabalos, kur notikusi apbūve. Protams, visas latvāņu aizņemtās novada zemes apbūvēt nav iespējams. Taču novada Administratīvā komisija var sodīt tos, kuri savā apbūves gabalā un gar ielu malām, kā arī lauksaimniecības zemēs ļauj latvāņiem izplesties.
Latvāņu nav tur, kur zeme tiek intensīvi izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai. Taču, piemēram, Ķekavas zemnieks Ivars Mangulis, kurš pērn bija sekmīgs cīņā arī ar latvāņiem, šogad jau ar tik plašu vērienu kā līdz šim nestrādā. Ķekavā nav arī zemnieku, kuri nodarbotos, piemēram, ar aitkopību vai gaļas lopu audzēšanu, kas latvāņu apsēstās teritorijas varētu noganīt. Savukārt uz zemes, kas piekļaujas lielceļam, neviens labību vai kartupeļus audzēt negrib. Vēl vairāk sarežģījumu rodas tur, kur zeme tiek pirkta, lai to pārdotu tālāk. Tad labākajā gadījumā latvāņi reizēm tiek appļauti. Bet ir arī tā, ka zemes īpašnieki vispār nav atrodami, jo devušies prom no valsts. Nākamgad gan pašvaldība sola šādās teritorijās latvāņus appļaut saviem spēkiem, bet īpašniekiem par to piestādīt rēķinu.
Viens no variantiem, kā novadā varētu tikt galā ar latvāņiem, ir aicināt iedzīvotājus reģistrēties Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē, lai viņi saņemtu zemes nodokļu atvieglojumus un šo naudu izmantotu latvāņu iznīcināšanai. Diemžēl cilvēki aplam domā, ka pēc reģistrēšanās šajā datu bāzē varētu sekot sods par to, ka nekas netiek darīts latvāņu ierobežošanā, ar nožēlu atzīst S. Varika. Tā tas, protams, nav. Tos zemes īpašniekus, kas godprātīgi veic sava īpašuma attīrīšanu no latvāņiem, Ķekavas pašvaldība sola atalgot, piešķirot pat 90 procentu atvieglojumus no nākamā gada aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļu summas. Šo iespēju pērn izmantoja tikai trīs zemes īpašnieki, lai gan, no otras puses, tikai kādi pieci vai seši īpašnieki nebija darījuši neko, lai latvāņi neizplestos viņu zemē.
Uz jautājumu, ko nākamgad pašvaldības darbinieks varētu atbildēt žurnālistam uz jautājumu par to, kā Ķekavā veicas cīņā ar latvāņiem, S. Varika atbild, ka saruna, visticamāk, būšot līdzīga tai, kāda bija šogad, lai gan vietām latvāņu audzes varētu būt nedaudz sarukušas. Pavērsienu situācijas uzlabošanā dotu valsts atbalsts vai ES finansējums, taču valsts attīstības prioritātēs invazīvo augu apkarošana diemžēl neietilpst un ES finansējums šādiem mērķiem arī nav bijis pieejams.
Sigita Varika: "Pēc gada latvāņu audzes būs tikai nedaudz sarukušas."