Vidzemes Šveicē invadēta teritorija vairāk nekā 650 hektāru platībā. Tai seko Ķekava ar 231 hektāru, bet pārējos Pierīgas novados latvāņu teritorijas nepārsniedz 100 hektārus. Ropažu, Garkalnes, Saulkrastu, Carnikavas novados latvāņu vispār nav.
Daudzus gadus zemju īpašnieki un pašvaldības nerimstoši cīnās ar postošajiem augiem, tomēr spīdoši rezultāti nav sasniegti. Aptaujāto Pierīgas novadu pārstāvji atzīst – latvāņu teritorijas nav samazinājušās, tomēr dažviet izdevies ierobežot to izplatību.
Apkarošanu bremzē naudas trūkums
Siguldu Latvijas latvāņu audžu topā apsteidz tikai trīs novadi – Madonas, Dagdas un Cēsu. Pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone norāda, ka Siguldā galvenā uzmanība tiek vērsta uz to, lai latvānis neizziedētu un neienāktos sēklas. "Daļa zemju īpašnieku ir sapratuši, ka viņiem nav pa spēkam un pa kabatai pašiem apkarot latvāņus, tāpēc savas lauksaimniecības zemes iznomājuši citiem lauksaimniekiem.Viņi savukārt ir nomiglojuši latvāņus, tiks aparta zemes virskārta un perspektīvā sēs labību," situāciju iezīmē speciāliste.
I. Eriksone atzīst, ka lauksaimnieki cīņā ar invazīvajiem augiem ir ieguldījuši lielu darbu un finanšu līdzekļus. Tā kā ne valsts, ne pašvaldība nefinansē latvāņu apkarošanu, naudas trūkums ir viens no kavējošajiem faktoriem.
Lauku attīstības speciāliste uzsver, ka latvāņi īpaši bīstami ir tad, kad sāk ziedēt. Tad ar tiem visvieglāk apdedzināties un tie var aizraisīt asu alerģisku reakciju. Vislabāk bīstamos augus sākt ierobežot jau agri pavasarī – aprīļa beigās, maija sākumā. Jo latvāņi mazāki, jo vieglāk ar tiem cīnīties, uzsver I. Eriksone.
Tomēr speciāliste uzskata – latvāņu apkarošana ir valsts līmeņa problēma. "Vai tā tiešām ir tikai zemes īpašnieku un pašvaldības atbildība? Siguldā šogad piecos zemesgabalos pašvaldība organizēs latvāņu ierobežošanu, ja zemes īpašnieki paši to neveiks. Tika nosūtītas vēstules ar aicinājumu ierobežot latvāņu izplatību pašiem, taču tas netiks darīts, tādēļ jūlija sākumā pašvaldības policija sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolu. Tad latvāņus pļausim par pašvaldības budžeta līdzekļiem," stāsta I. Eriksone.
Uz brīdinājuma vēstulēm nereaģē
Ķekavas novada domes vides aizsardzības speciālists Jānis Ozoliņš stāsta, ka tāpat kā citos novados arī Ķekavā notiek aktīva cīņa ar latvāņiem. Katru gadu zemes īpašniekiem tiek izsūtītas brīdinājuma vēstules par to, ka latvāņus nepieciešams nopļaut. Ja tas netiek darīts, lieta nonāk līdz pašvaldības policijai un tiek piemērots administratīvais sods.
Novadā notiek regulāra latvāņu appļaušana, lai nepieļautu to ziedēšanu. J. Ozoliņš vērtē, ka zemju īpašnieki ir pietiekami atbildīgi un katru gadu latvāņus pļauj, tomēr pa vidu atrodas arī daži vienaldzīgāki, kas nereaģē uz brīdinājuma vēstulēm.
"Paši privātajā īpašumā nevaram pļaut. Viens no variantiem, kā cīnīties ar latvāņiem, būtu – visa novada teritorijā pašvaldība tos nopļauj un pēc tam no zemju saimniekiem piedzen naudu. Mūsu juristi par šādu iespēju domā. Vislabāk, protams, būtu invadēto zemi apstrādāt lauksaimnieciski, bet bieži vien latvāņi ir mežos un grāvmalās, kur to nav iespējams izdarīt. Tāpēc izlīdzamies ar nopļaušanu," skaidro J. Ozoliņš.
Pats sev iestāda latvāni
Baldones novada lauku attīstības speciāliste Inese Lagzdiņa atklāj, ka mežainākajā no Pierīgas novadiem latvāņu izplatība, ja netiek samazināta, tad vismaz ierobežota noteikti. "Katrā ziņā vairāk, nekā bija, šogad latvāņu nav. Cilvēki tomēr paši cīnās un negrib, lai visa viņu teritorija būtu aizaugusi. Pirmkārt, tas norāda, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi, bet, otrkārt, kas nav mazsvarīgi, ja latvāņus neapkaro, par to draud administratīvs sods. Ja sit pa kabatu, tad arī domā un dara," tā I. Lagzdiņa.
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa atceras, ka nesen bijis ironisks gadījums, kad cilvēks apzināti savā sētā iestādījis latvāni: "Vīrietis nodarbojas ar biškopību un, nospriedis, ka latvānis ir nektāraugs, iestādījis to savā īpašumā."
Savukārt I. Lagzdiņa atminas, ka toreiz dravnieka kaimiņš aiz sētas ļoti satraucies, jo apdraudēta bija arī viņa teritorija. "Kaimiņam ir piecu centimetru garš zālājs, kas nemitīgi tādā stāvoklī arī tiek uzturēts, un te pēkšņi aiz sētas – latvānis. Tad man nācās meklēt visus likumus, augu sarakstus, lai neapdomīgajam vīrietim pierādītu, ka tas ir nevis nektāraugs, bet gan apkarojams, invazīvs augs," viņa atklāj.