Dzīve un ticība

Teiciens, ka viens attēls ir vērtīgāks nekā 1000 vārdu, ir ļoti lielā mērā patiess.

Netālā Norvēģija, izrādās, ir viena no perversākajām valstīm pasaulē.

Pēc vairāku nedēļu prombūtnes savā gultiņā nu atkal var saldi čučēt ikšķiliešu Agnijas un Ilmāra četrus mēnešus vecais dēlēns.

Pieredzējusī dārzkope Sarma Žurčinska nesen pārgriezusi ķirbi, kas viņas virtuvē glabājas kopš pērnā rudens, un bija ļoti pārsteigta, kad uz ķirbju sēkliņām ieraudzīja dīvainus hieroglifiem līdzīgus simbolus. Viņa spriež, ka tas pat varētu būt šifrēts citu civilizāciju vēstījums zemes iedzīvotājiem.

Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus vairākos likumos par labāku aizsardzību no varmācīga ģimenes locekļa, kas paredz varmāku uz laiku no ģimenes izraidīt, un šādas izmaiņas ceturtdien atbalstīja Saeima.

Tas, kam mēs katrs ticam, ir ļoti personisks jautājums līdz brīdim, kad vēlamies veidot ģimeni. Ja abi esam katoļi, luterāņi, pareizticīgie vai ateisti, ticības jautājums īpašu uzmanību neprasa, jo mūsu pasaules uzskats ir veidojies vienā tradīcijā.

2. aprīlī, kas šogad Olaines novadā pasludināts par sēru dienu, olainieši, radi, draugi, kolēģi un paziņas vēl pēdējo reizi atvadījās no pagājušajā nedēļā mūžībā aizgājušā domes priekšsēdētāja Jāņa Pavloviča.

Latvijā ir viena no spilgtākajām bezbērnu politikām Eiropā, apgalvo demogrāfs Ilmārs Mežs, brīdinot – tā turpinot, nākotnē Latvijai draud plaša imigrācija, kas varētu būt vēl lielāka nekā padomju gados un latviešus savā valstī padarīt par minoritāti.

"Domāšana, analīze, spēja domāt soli uz priekšu," basketbolu raksturo Allažu pamatskolas fakultatīvā sporta skolotāja un basketbola trenere Agnija Labrence (33).

Kristīgo konfesiju vadītāji ar Latvijas Televīzijas starpniecību Lieldienās apsveikuši Latvijas iedzīvotājus.