Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Krievijas un Ukrainas prezidenti Petro Porošenko un Vladimirs Putins trešdien tikai sprieduši par soļiem, kas nepieciešami, lai Austrumukrainā panāktu ugunspārtraukšanu.

Tuvojoties Skotijas referendumam par atdalīšanos no Lielbritānijas, pieaudzis neatkarības atbalstītāju skaits, liecina pirmdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, pirmdien vēsta Itālijas laikraksts "La Repubblica".

NATO palielinās klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, attīstot "trieciengrupas" bruņotos spēkus, kas varēs operatīvi atbildēt uz draudiem "ļoti īsā laikā", pirmdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.

Eiropas Savienības (ES) līderi uzdevuši ekspertiem nedēļās laikā sagatavot pret Krieviju sankcijas, kas tai varētu tikt noteiktas Maskavas pret Ukrainu īstenoto pasākumu dēļ.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks izraudzīts Eiropadomes prezidenta amatam, bet Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni – Eiropas Savienības (ES) augstās ārlietu pārstāves amatam.

Konfliktu uzliesmojums Sīrijā un Irākā islāma kalifāta vārdā, kā arī nemieri Nigērijā, liek uzdot jautājumus par dramatisko islāma ekstrēmisma ideoloģijas izplatīšanos, kur pastāv gatavība nogalināt visus, kas neatzīst šarija likumus.

Vācijas kanclere Angela Merkele un ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā ceturtdien vienojušies, ka Krievijas rīcība Ukrainas austrumos "nevar palikt bez sekām", paziņoja Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Zeiberts.

Eiropas Savienība (ES) ir "ārkārtīgi nobažījusies" par notikumu attīstību Ukrainā un saņemtajām ziņām par Krievijas karavīru iebrukumu, ceturtdien paziņojusi ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.