"Šo trieciengrupu sabiedrotie nodrošinās rotācijas kārtībā, un tajā tiks iekļauti vairāki tūkstoši karavīru, kas būs gatavi reaģēt tur, kur tas būs nepieciešams, ar gaisa, jūras un īpašo spēku atbalstu," Briselē sacīja alianses ģenerālsekretārs.
Sagatavojot "uzņemšanas objektus", iekārtas un piegādes, kā arī uz vietas nodrošinot ekspertus, karavīri varēs "ceļot viegli, bet triecienu dot spēcīgi, ja tas būs nepieciešams", uzsvēra Rasmusens.
"Tas nozīmē redzamāku NATO klātbūtni austrumos tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," viņš norādīja, vienlaikus uzsverot, ka alianse nepārkāps 1997.gadā ar Krieviju noslēgto līgumu, kas ierobežo alianses klātbūtni reģionā.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins, "šobrīd dalībvalstis, tostarp Latvija, virzās uz lēmuma pieņemšanu par NATO ģenerālsekretāra minētajiem jautājumiem". Viņš uzsvēra, ka "visi lēmumi par tiem tiks pieņemti pēc pāris dienām paredzētajā Velsas samitā".
No plašākiem komentāriem par Rasmusena paziņojumu AM pagaidām atturas.