Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tiesvedībai var būt tālejošas sekas uz to, kam piederēs visa reģiona enerģētiskajai drošībai būtiskā Inčukalna gāzes krātuve, raksta portāls "Pietiek.com". Aiz "Latvijas gāzes" manevra tiek saskatīta vēlme nostiprināt juridiskos argumentus iespējamā tālākā tiesvedībā par Inčukalna gāzes krātuves piederību, jo pēc Civillikuma zemes īpašniekam pieder arī tās dzīles.

Izšķiršanās par "Latvijas gāzes" akciju iespējamo iegādi nav vienīgā ar valsts enerģētisko drošību saistīta dilemma, kas šopavasar nonākusi uz valdības sēžu galda. Valdības slēgtajā sēdē marta beigās ne bez domstarpībām, vairākas nedēļas atliekot lēmumu un saskaņojot viedokļus, akceptēta pozīcija tiesvedībā. Sākotnējais atzinuma variants, kas tomēr nobremzēts, pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, saturējis juridisko argumentāciju, kas varēja būt labvēlīga "Latvijas gāzei".

Pašlaik no visas Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijas "Latvijas gāzes" īpašumā ir 155,73 hektāri zemes, valstij pieder 61,69 hektārs, bet pārējā teritorija atrodas pašvaldību un vairāku simtu privātpersonu īpašumā. 1998. gada 21. oktobrī Guntara Krasta valdība nolēma nodot privatizācijai apbūvētus zemesgabalus, tostarp tos, uz kuriem atradās jau iepriekš ar Māra Gaiļa valdības lēmumu AS "Latvijas gāze" privatizācijai nodotie objekti.

Tikai 2006. gada 8. maijā "Latvijas gāze" vērsusies Privatizācijas aģentūrā (tās valsts kapitāldaļu turētāja ir Ekonomikas ministrija), vēloties privatizēt virs Inčukalna pazemes krātuves esošus apbūvētus zemesgabalus 59,56 hektāru kopplatībā. Uz zemes atrodas "Latvijas gāzei" piederošas būves un gāzes ekspluatācijas urbumi. Privatizācijas aģentūra vēl ar vairāku gadu nobīdi, tikai 2013. gada 18. jūlijā pieņēmusi lēmumu atteikt nodot privatizācijai šos zemesgabalus.

"Latvijas gāze" pērn šo lēmumu apstrīdējusi Administratīvajā rajona tiesā, kas 17. oktobrī ierosinājusi lietu. Šā gada janvārī Administratīvā tiesa vērsusies Ministru kabinetā, Ekonomikas ministrijā (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kuras atzinums arī figurējis valdības 1998. gada lēmumā, pieprasot atzinumu "Latvijas gāzes" un Privatizācijas aģentūras tiesvedībā.

Pozīcijas pieņemšana tiesvedībā Laimdotas Straujumas valdībai nākusi kā pa celmiem. Valdībai pat nācies lūgt Administratīvo rajona tiesu divas reizes pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu – sākumā no 28. februāra uz 14. martu, bet vēlāk līdz 28. martam. Lai gan pozīcijas tiesvedībās valdība skata aiz slēgtām durvīm, portālam zināms, ka iebildumus pret Vjačeslava Dombrovska vadītās EM sākotnēji sagatavoto pozīciju cēlusi Tieslietu ministrija (TM). Valdības 25. martā akceptētais atzinuma teksts ir noslepenots, tomēr no avotiem valdībā zināms, ka EM savā sākotnējā atzinumā likusi uzsvaru uz Civillikuma normām, kas noteic, ka zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsma, bet arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Proti, pēc šādas juridiskās loģikas zemes privatizācija atteikta, jo "Latvijas gāze", privatizējot zemi virs Inčukalna gāzes krātuves, saskaņā ar Civillikuma kļūtu arī par tās pazemes slāņu īpašnieci.

TM ieskatā sākotnējais atzinums, lai arī konkrētajā tiesvedībā bija nelabvēlīgs "Latvijas gāzes" prasībai, radīja potenciālus riskus, ka uzņēmuma advokāti šādā valdības pozīcijā var rast atspēriena punktu jaunām tiesvedībām, tādēļ valdības pozīcijā tomēr likts uzsvars uz speciālo likumu normām, kas noteic izņēmumu attiecībā uz Inčukalna krātuvi. Pēc TM ierosinājuma valdībā tika saskaņota pozīcija tiesvedībā, kurā likts uzsvars uz Enerģētikas likumu, kas noteic, ka stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti – pazemes dabasgāzes krātuvju pazemes daļa – ir saglabājami valsts īpašumā, tādēļ zemes privatizācija virs krātuves ir jāatsaka.

EM sagatavotajā sākotnējā atbildes variantā Administratīvajai rajona tiesai, kas tomēr nav akceptēts valdībā, arī bijis ietverts pretrunīgs vērtējums īpašumtiesībām uz Inčukalna pazemes krātuvi, no vienas puses atzīstot "Latvijas gāzes" akcionāru īpašumtiesības uz to, no otras – runājot tikai par ekskluzīvām lietošanas tiesībām. Uz to savā atzinumā februārī norādījusi arī VARAM. No vienas puses EM atsaukusies uz "Latvijas gāzes" privatizācijas noteikumiem, kuros "Inčukalna pazemes gāzes krātuve bija iekļauta kā privatizējamā daļa".

"Pie šādiem apstākļiem Inčukalna pazemes gāzes krātuve gan juridiski, gan faktiski pieder AS "Latvijas gāze", un konkrēti – tās akcionāriem," sākotnējā atzinumā secinājusi EM. Vienlaikus EM tajā pašā atzinumā atsaukusies uz uz akciju pirkuma-pārdevuma līguma noteikumiem, kas "Latvijas gāzei" dodot "Inčukalna krātuves neierobežotas un ekskluzīvas lietošanas tiesības uz 20 gadiem bez jebkādas maksas, izņemot valstij maksājamos nodokļus".

Viens no "Latvijas gāzes" mazākuma akcionāriem - vācu "E.ON. Ruhrgas", kas izteicis piedāvājumu Latvijas valdībai apsvērt 47,23 % akciju iegādi uzņēmumā, savā konfidenciālajā piedāvājumā, kura kopija nonākusi portāla "Pietiek.com" rīcībā, Inčukalna pazemes gāzes krātuvi raksturo kā "Latvijas gāzes" "svarīgāko aktīvu", kura vērtība varētu tikai pieaugt, ņemot vērā svārstības pieprasījumā pēc gāzes un prasībās garantēt gāzes piegāžu drošību.

"Vairāki reģionālie gāzes projekti Somijā, Lietuvā un Igaunijā tiek plānoti, rēķinoties, ka nākotnē būs iespējams piekļūt un izmantot "Latvijas gāzes" apsaimniekoto pazemes gāzes krātuvi," akciju pārdošanas piedāvājumā Inčukalna krātuves vērtību uzsver "E.ON. Ruhrgas".

Iepriekš:
Inčukalna krātuvē uzglabās arī dabasgāzi no Lietuvas termināļa
Inčukalna gāzes krātuve: Raganas iedzīvotāju dzīve uz pulvera mucas
Inčukalna gāzes krātuve, visticamāk, ir un paliks vienīgā Latvijā
Dāvis: Lietuva Inčukalna krātuvē varēs glabāt gāzi no jaunā sašķidrinātās gāzes termināļa
Valstsvīriem nav skaidrs, kam pieder Inčukalna gāzes krātuve