Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā uzskata Banku augstskolas profesors, ekonomists Ivars Brīvers, norādot, ka ieguvēji no tām ir nekustamo īpašumu spekulanti un varbūt arī baņķieri, bet makroekonomiskā līmenī no tā nekāda ieguvuma nav, turklāt ekonomikai ir bīstami būt atkarīgai no spekulatīvām ārvalstu investīcijām.

"Galvenā motivācija uzturēšanās atļauju tirgošanai nāk no nekustamā īpašuma spekulantiem, kuriem tas ir izdevīgi. Vienmēr esmu uzskatījis, ka tas izdevīgums, kā mums tiek pasniegts, ir ļoti samākslots," atzīst ekonomists. Viņš nenoliedz, ka šādā veidā nauda ieplūst Latvijā, bet tas, pēc viņa domām, dod tikai īstermiņa ilūziju par ekonomikas uzlabošanos, bet ilgtermiņā ir pat ekonomikai postošs.

"Tas ir tāds pats arguments, kā tad, ja kāds alkoholiķis savas mēbeles un mantas iztirgo un saka, redz, cik labi man nāk nauda," salīdzina Ivars Brīvers. Izteikumu, ka caur uzturēšanās atļaujām ieplūdusi Krievijas nauda ir izglābusi Latvijas ekonomiku no krīzes, viņš salīdzina ar situāciju, kad alkoholiķis ir izglābts no paģirām. "Nožēlojama ir tā ekonomika, kas spēj izdzīvot tikai tad, ja iztirgo savas bagātības. Tas, ka tas īstermiņā ir palīdzējis Latvijai šo veiksmes stāstu veidot, droši vien tā ir. Grieķijai arī bija ideja pārdot kādu no savām salām, bet tas tomēr nenotika. Laikam cilvēki tomēr saprot, ka tas nedod reālu labumu," saka ekonomists.

Skaidrojot šo investīciju iluzoro dabu, I. Brīvers piedāvā iedomāties situāciju, ka tiek pārdota augstskolas ēka, lai studenti varētu studēt bez maksas. Tomēr jau pēc gadiem pieciem šī nauda ir beigusies un par studijām jāmaksā vēl vairāk, jo jaunie ēkas īpašnieki pieprasa samaksu par ēkas lietošanu un vēlas vēl nopelnīt.

Arī no tā, ka ārvalstu investoru nauda ienāk banku subordinētajā kapitālā, Latvijas ekonomikai nekāda īsta labuma nav, uzsver Banku augstskolas ekonomists, atgādinot, ka ne velti Latviju brīdināja par iespējamo naudas ieplūšanu no Kipras, uzsverot, ka šī nauda ir destabilizējoša.

Turklāt citas Eiropas valstis nesaista investīcijas un ekonomikas izaugsmi ar uzturēšanās atļaujām, atgādina I. Brīvers, kā piemēru minot Vāciju, kuru par savas mītnes zemi izvēlējušies daudzi Krievijas, Ukrainas un citu bijušo NVS valstu pilsoņi, bet nav pirkuši uzturēšanās atļaujas. "Bīstamākais ir ne jau uzturēšanās atļauju izsniegšana, bet to pārdošana. Šīs lietas nevajag saistīt savā starpā," pārliecināts ekonomists.

Banku augstskolas profesors brīdina, ka šādā veidā Latvija var pārvērsties par sava veida tādu kā narkotiku tirgotāju, jo uzturēšanās atļaujas dod tiesības uzturēties visā Eiropas Savienībā (ES), pret ko ar laiku var sākt iebilst citas ES dalībvalstis. Turklāt šie cilvēki nevis investē Latvijas ekonomikā, bet gan nopērk īpašumu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, un nereti uzreiz pēc tam to atkal pārdod tālāk. "Labums no šīm atļaujām ir tikai nekustamo īpašumu spekulantiem, kuri ir ieinteresēti uzpūst burbuli," pārliecināts I. Brīvers.

Eksperts uzskata, ka Latvijā ārvalstu investīciju jautājums vispār tiek traktēts ārkārtīgi vienkāršoti. Viņš atsaucas uz kāda ekonomista secināto, ka Latvijā ir ārvalstu investīciju piesaistīšanas politika, bet nav ārvalstu investīciju politikas. "Ne jau visas ārvalstu investīcijas dara labu ekonomikai. Latvijas gadījumā lielākā daļa ārvalstu investīciju nevis uzlabo, bet posta Latvijas ekonomiku. Tās visas investīcijas, kas nonāk spekulatīvajā ekonomikā, ir toksiskas investīcijas," skaidro I. Brīvers.

Viņš norāda uz diviem vienā jomā strādājošiem uzņēmumiem, kur viens pārdots investoram no Krievijas un tagad darbojas ar investora iegādātām iekārtām, ar kurām nav atļauts strādāt vietējiem strādniekiem, tādēļ darbinieki tiek ievesti no Krievijas. Līdz ar to gan uzņēmuma darba algas, gan peļņa aizplūst prom no Latvijas. Savukārt otrs uzņēmums pieder Latvijas īpašniekiem, un, lai arī strādā ar mazāk jaudīgām iekārtām, tomēr visu nopelnīto un algas atstāj tepat Latvijā.

"Ārvalstu investīcija jau nav dāvana. Tas ir ieguldītais kapitāls. Uzņēmums, kas pieder ārvalstniekiem, it kā pirmajā brīdī rada ilūziju, ka nauda ienāk Latvijā, bet patiesībā liela daļa no tās pēc tam atstāj valsti," atgādina ekonomists.

Viņš uzskata, ka valdības līmenī ir jāizvērtē, kādas investīcijas dod Latvijai labumu un kādas nē, un rūpīgi jāizvēlas, kādas investīcijas piesaistīt. "Tas, ka mēģina izmest kā makšķeres āķi uzturēšanās atļaujas, nekādā gadījumā nevar būt investīciju politikas pamatā." Banku augstskolas profesors atgādina, ka ir valstis, kurās noteikti ierobežojumi ārvalstu investīcijām, un šāda veida politika vairojusi nacionālo kapitālu un ļauj ekonomiskām būt neatkarīgām no globālās ekonomikas ietekmes. "Šis Latvijā vispārpieņemtais stāsts par ārvalstu investīcijām kā neapšaubāmu labumu pasaulē nebūt nav tik ļoti izplatīts," atgādina ekonomists.

Pēc I. Brīvera domām, iespējams, ir situācijas, kad ārvalstu investīcijas ir labākais risinājums, piemēram, ja rūpnīca pretējā gadījumā sabruktu. Tikai cits jautājums ir par to, kādēļ Latvijas ekonomika novesta tik tālu, ka bez ārvalstu investīcijām rūpnīca sabruks.

Profesors uzskata, ka soli pa solim jāveido arvien neatkarīgākā ekonomika un kā labu piemēru min Ungāriju, kas mēģina padarīt savu ekonomiku arvien neatkarīgāku, kas nebūtu pakļauta piramīdu shēmām, izspiešanai no starptautiskā kapitāla puses un būtu mazāk atkarīga no globālās ietekmes.

Iepriekš:
Cik ilgi tirgosim savu zemi? Aicina pārtraukt zemes pārdošanu ārvalstniekiem
Saeima noraida ar pāreju uz eiro saistīto likumprojektu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu
Aizsardzības komisija: nepieciešamas izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem
Krievi Rīgā un Pierīgā turpina ieguldīt miljonus
Bagātie krievi izpērk Pierīgu