Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 25. septembrī, lēma, skatot valdības iesniegto ikgadējo ziņojumu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstu investoriem.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka, ieguldot uzņēmumu pamatkapitālā, investori likuma prasības nereti izpilda formāli un likuma mērķis netiek sasniegts. Tāpēc atbildīgajām ministrijām jāpārskata kritēriji attiecībā uz investoru ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un jāsagatavo attiecīgi grozījumi Imigrācijas likumā.

Pašlaik likums noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks var pieprasīt uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, un šis ieguldījums ir vismaz 100 tūkstoši latu. Tāpat ir iespēja ieguldīt mazāku summu – 25 tūkstošus latu – uzņēmumos, kas nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras apgrozījums nepārsniedz septiņus miljonus latu gadā un kas valsts budžetā nodokļos iemaksā 20 tūkstošus latu gadā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze vērsa deputātu uzmanību, ka, izmantojot regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu – katrs 25 tūkstošus latu – vienlaikus vienā uzņēmumā. Formāli viņi izpilda prasību par 20 tūkstošu nodokļu nomaksu, taču nodokļi nāk tikai no viena uzņēmuma. Tāpēc būtu jāparedz citi nosacījumi gadījumos, kad vienā uzņēmumā vēlas investēt vairāki ārvalstnieki vienlaikus. Investīcijas uzņēmumos gan veido tikai piecus procentus no kopējā investīciju apjoma, informēja M. Roze. Visvairāk ārvalstnieki iegulda darījumos nekustamā īpašuma tirgū. Tāpat M.Roze sacīja, ka pēdējos mēnešos pieprasījums pēc termiņuzturēšanās atļaujām ir pieaudzis un tās galvenokārt pieprasa Krievijas, Uzbekistānas un Kazahstānas pilsoņi.

Deputāti komisijas sēdē arī interesējās, vai atbildīgās iestādes ir analizējušas likuma normu ietekmi ilgtermiņā, cik ārvalstnieku saņem termiņuzturēšanās atļaujas un cik daudz no viņiem izvēlas mūsu valstī dzīvot, kā arī, kuros reģionos izvēlas ieguldīt visvairāk.

Tāpat komisijas deputāti vaicāja, vai atbildīgās iestādes var kontrolēt, ka darījumi ar nekustamajiem īpašumiem ir fiktīvi un vai šāds straujš pieprasījums pēc šiem īpašumiem nekropļo tirgu, kā arī, vai uzturēšanās atļauju pieprasītājus pārbauda arī valsts drošības iestādes.