Saskaņā ar migrācijas departamenta datiem vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir saņemts no Krievijas pilsoņiem: 4385 cilvēki laikā no 2010. gada jūlija līdz 2013. gada aprīļa vidum. "Latvija piesaista investorus no Krievijas ar savu līdzīgo klimatu, mentalitāti, valodas barjeras neesamību, ar savu tuvumu, jo reizēm taču atlidot līdz Rīgai var ātrāk nekā nokļūt līdz vasarnīcai Piemaskavā, un, ja cenas stipri nemainīsies, tad mājoklis Latvijā var kalpot kā alternatīva vasarnīcai," informē Oļesja Bogodistaja, uzņēmuma "Arco Real Estate" starptautiskās nodaļas vadītāja.
Ievērojamu pircēju daļu interesē uzturēšanās atļauja un kvalitatīvs nekustamais īpašums. Dzīvokļus visbiežāk izvēlās jaunbūvēs vai pirmskara namos. Svarīgs faktors ir atrašanās vieta. Pieprasījums pēc padomju laikā būvētiem namiem nerezidentu vidū ir ļoti zems. Mazsvarīgas nav arī zemes nodokļu izmaksas un īpašuma uzturēšanas izdevumi. Vīzu filtrs viennozīmīgi dod mieru valstij, tomēr pie apgrūtinošiem faktoriem var pieskaitīt ierobežoto piekļuvi nekustamajam īpašumam – uz īpašumtiesību pamata Latvijas vīzu izsniedz tikai uz 180 dienām gadā (90+90 dienas), taču cilvēki bieži vien negrib būt atkarīgi no šiem termiņiem. Pēc investoru domām, Latvijas iestāšanās eirozonā nav uzskatāma par pozitīvu faktoru.
"Pircēji pauž savas bažas arī par to, ka uzturēšanās atļauju var atcelt, jo Latvijas valdība jebkurā brīdī var vienpusēji mainīt spēles noteikumus, kas bremzē investoru pieplūdes procesu," saka O. Bogodistaja. Noteiktas garantijas tiem, kam jau pieder nekustams īpašums Latvijā, varētu nomierināt pircējus. Jaunatnes aizplūšana no Latvijas joprojām ir liela, bet izglītotu cilvēku pieplūdei no citām valstīm ir pozitīva loma Latvijas ekonomikā.
Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2013. gada aprīļa vidū pārsniedza 525 miljonu eiro atzīmi, no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti vairāk nekā 418 miljoni eiro. Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos veido Ls 294 109 000 (418 480 000 EUR) salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas ir Ls 369 649 000 (525 953 000 EUR). Uzturēšanās atļaujas iegūšanas nolūkā Ls 59 818 000 (85 113 000 EUR) tikuši iemaksāti Latvijas banku subordinētajā kapitālā. Vēl Ls 15 721 000 (22 369 000 EUR) investori ir ieguldījuši Latvijas uzņēmumos ar piesaistīto kapitālu.
Kopš 2013. gada sākuma vispopulārākās vietas uzturēšanās atļauju saņemšanai saistībā ar Latvijā piederošu īpašumu ir bijušas Rīga (116) un Jūrmala (96). Populāra ir bijusi arī Mārupe (10), Garkalnes novads (7), Saulkrasti (7) un citas vietas.