Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Piektdienas pēcpusdiena... Gaidu telefona zvanu no redakcijas. Par to, ka veselības ministrs Belēvičs, Circenes kundzes pēctecis, zaudējis amatu. Jā, zvans atskan, jā, ministrs atkāpies. Pētersone, Belēvičs... Kurš būs nākamais? Vai no "nacionāļiem"? Vai Rasnačs?

Kopš 20. maija, kad rakstīju par nepilsoņu tēmas vēršanu sabiedrības uzmanībai, politiskie darbinieki izteikušies ļoti uzmanīgi.

Jāteic, ka ar izbrīnu no Rīgas krievu avīzes "Vesti Segodņa" uzzināju, ka pats "Saskaņas" frakcijas vadonis Jānis Urbanovičs nosūtījis vēstuli ASV prezidentam Obamas kungam ar lūgumu nokārtot t.s. nepilsoņu lietu Latvijā.

Nešaubos, ka mūsu laikrakstu ārzemju tēmas interesenti vismaz jau pāris mēnešu seko līdzi ASV prezidenta pirmsvēlēšanu norisēm. Vismaz mūsu ārlietu ierēdņiem ir, ko padomāt, jo nav ne mazāko šaubu, ka ASV nostāja pavisam noteikti ietekmēs Latvijas pozīciju.

Nu tas ir noticis. Pēdējās divās nedēļās uzzinājām, ka "Vienotība" savu ārkārtas kongresu sarīkos 4. jūnijā. Tā kā šī kongresa galvenais uzdevums ir partijas vadības nodrošinājums, tad sākas minējumi par partijas priekšniecību.

Pavisam nesen, pirms nedēļām divām, var teikt, diezgan negaidīti nodibinājās jauna politiska partija – "Gods kalpot Latvijai". Faktiski tā nodalījusies no Andra Amerika "Gods kalpot Rīgai". Par partijas vadītāju ievēlēts Andrejs Požarnovs.

2004. gada janvārī šī rakstiņa autors un vēl divi "Latvijas Avīzes" līdzstrādnieki intervēja tolaik ļoti populāro izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Vienlaikus arī partijas "Jaunā laika" valdes locekli. Interviju ar virsrakstu "Ap izglītību staigā ar sērkociņiem" publicējām 2004. gada 27. janvārī. Tātad pirms divpadsmit gadiem.

Zaļie zemnieki sadūšojušies un nosaukuši savu kandidātu valdības vadītāja amatam. Viņi noskatījuši pieredzējušu politiķi, prātīgu vīru Māri Kučinski.

Spriežot pēc ziņām avīžu slejās un televīzijā, ne vien politiski aktīvais (jeb apzinīgais), bet arī caurmēra pilsonis – tas, kurš par politiku daudz neinteresējas, – sāk nervozēt par jaunās jeb pēc-Straujumas valdības sasliešanu.

Diezgan ticams, ka patlaban konstruējamā valdība būs Latvijas valstiskās simtgades plānotāja un organizētāja. Dzirdamas jau runas par svinību iespējamajiem tēriņiem un pasākumu programmām, tāpēc uzdrīkstos aizkustināt, manuprāt, tādu varas personu un iestāžu pienākumu kā simtgades pasākumu vēsturiski zinātnisko nodrošinājumu, ja tā var teikt.

"Vienotības" politiskā vadība par Latvijas Ministru prezidenti izraudzījusies Solvitu Āboltiņu. Līdz ar to medijos un sabiedrībā paustās šaubas par kandidātes piemērotību amatam ir noraidītas. Var uzskatīt, ka "Vienotība" latviešu sabiedrības nacionāli noskaņoto daļu no valsts pārvaldīšanas atstumj.

Jaunās valdības uzsliešana nerit tik raiti, kā visa šī pasākuma scenārija autori bija iecerējuši. Lai gan priekšdarbi bija paveikti pirms un ar Valsts prezidenta ievēlēšanu. Bet tā gadās!

Laimdota Straujuma tomēr atkāpusies. Paldies viņai par to, ko padarījusi. Vai – ko viņai bija ļauts paveikt. Par to vēl būs laiks gari un ilgi spriest. Bet kāds valdības vadītājs un kāda valdība nāks vietā?