It kā valdošajā kliķē viss jau bija izdomāts. Kārtējā Valsts prezidenta vēlēšanas norisinājās atbilstoši scenārijam, un, no malas raugoties, izskatījās, ka Laimdotas Straujumas nobīdīšana no amata norisināsies ierasti mierīgi. Tomēr šoreiz neizdevās sodīt nacionāļus par pārāk nacionālā tiesneša Levita virzīšanu uz amatu, kam bija paredzēts īpašnieks. Turklāt pierasti pakļāvīgie nacionāļi neļāvās intrigantu šantāžai, neļāvās, ka viņus izmet no valdības koalīcijas.
Vēl vairāk – tie sadūšojās un atsacījās atzīt "Vienotības" vadošo lomu ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā, kaut gan partijas vadītājai premjeres amats, "Vienotības" un Venstpils izpratnē, pienācās kā pats par sevi saprotams, kā pienācīgs pēc triju amatu sadales. Un atkal politiskajai "soda ekspedīcijai" neizdevās nacionāļus izmest nedz aiz varas borta, nedz Saeimas priekšsēdētāju no amata.
Šajos starppartiju sacensības apstākļos grūtībās negaidīti ir nokļuvis arī pašreizējais Valsts prezidents. No vienas puses, prezidentam ir jāgādā, lai "Vienotība" ir koalīcijā un "Vienotības" vadītāja valdībā saņemtu "pienācīgo" vietu. Bet situācija ir tāda, ka Vējoņa kungam bīdāmā un piebīdītā Solvitas Āboltiņas kundze ir iemantojusi daudz par daudz politisko pretinieku jeb nelabvēļu plašās sabiedrības aprindās.
Pēc pazīstamās autoritatīvās SKDS aptaujām iznāk, ka iespējamajai kandidātei un Vējoņa kunga nosauktajiem rādītājiem (vadošais amats partijā, politiskā pieredze u.c. dotumi) atbilstošā S. Āboltiņa neatbilst aptaujātās sabiedrības uzskatiem par viņu – reitings ir mīnuss 67,7. Šādējādi Valsts prezidentam ir jāizšķiras, kuri no reitingiem – sabiedrības vai partijas kliķes reitingi – viņam ir izšķirošie.
Visticamāk, Valsts prezidenta izvēle var izraisīt politiskas lodes rikošeta efektu.