Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Proti, norādot, ka šis nepilsonības iestādījums ir jāatceļ kā netaisnīgs. Tas atstumjot šeit ieradušos krievus no valsts lietu lemšanas Latvijā.

Bet viņi taču braukuši šurp pārliecībā, ka pārvietojas padomju teritorijā! Ja šo nepilsonības kārtu atceltu, ap 200 000 pašreizējo nepilsoņu uzreiz varētu kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Urbanoviča kungs ir droši pārliecināts, ka ASV prezidentam atliek vien dot attiecīgu mājienu un – šejienes vara visu ātri nokārtotu.

Taču jācer, ka prezidents ar tik tālām un priekš ASV sīkām lietām nenodarbosies. Kāpēc rietumu pasaules lielākās valsts prezidentam ar tādām lietām būtu jānoņemas? Patlaban starptautiskajās lietās ir citi, neatliekami jautājumi, piemēram, par Baltijas drošību.

Tāpat nav skaidrības, vai Latvijas sabiedrība arī uzskata, ka patlaban ir vispiemērotākais brīdis nepilsoņu lietu kārtošanai. Jo vairāk patlaban, pašreizējos apstākļos, kad jāuzmanās no ikkatras neuzmanīgas kustības.

Esmu pārliecināts, ka ilgajos gados, kādi bija nepilsoņu rīcībā, bija iespējams pilnīgi brīvprātīgi, bez steigas un nervozēšanas apgūt arī latviešu valodu, bez kuras prasmes dzīve šeit būtu ar grūtībām. Tie, kuri vēlējās kļūt par Latvijas pilsoņiem, par tādiem kļuva. Saeimā darbojas partija, kurā ir krievvalodīgi deputāti.

Nav šaubu, ka Urbanoviča kungs par krievvalodīgajiem nepilsoņiem īpaši rūpēdamies, būs padomājis arī par "Saskaņas" vēlētāju rindu pieaugumu. Tas varētu būt viens no partijas interešu veicinātājiem šajā laikā. Jāņem vērā, ka daudzi latviešu iedzīvotāji ir aizbraukuši uz ārzemēm. Tas var ietekmēt tuvojošos vēlēšanu rezultātus.

Kā to ietekmēt? Tālākā perspektīvā?

Šie vārdi par nervozēšanu un lieku steigu nav nejauši. Tie saskaņojas ar NRA līdzstrādnieces Baibas Rulles 16. maija interviju "Parādnieks: izpratne par demogrāfiju valdībai ir, papildus vajadzēs arī naudu." Un tavu brīnumu – arī nauda ir! Kā tautai "Dienā" tai pašā dienā skaidro valsts prezidents R. Vējonis, valsts budžetā atrasti 50 miljoni eiro. Vai tos nodos jaundibinātajam Demogrāfisko lietu centram vai Aizsardzības ministrijai, gan vēl nav pateikts.

Bet pateiks, jo, kā 16. maijā ziņo "Diena", "Valsts prezidents Raimonds Vējonis noskaņots piedāvāt premjeram un ministriem savus uzstādījumus, nevis tikai noskatīties, kā valdība cīnās ar ēnu ekonomiku, veselības un izglītības reformām..."

Un tagad vēl mazdrusciņ par naudas lietām.

Savā intervijā "Dienai" R. Vējonis saka: "Par priekšlikumu, ka varētu noteikt soda naudu valstīm, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētāju, valdība un Saeima vēl nav formulējusi pozīciju." ("Diena", 16.maijā). Taču R. Vējonis un M. Kučinskis vienprātīgi nosprieduši, ka "soda mehānisms nav pareizs." Tai pašā laikraksta numurā ziņots, ka Vācijas valdība līdz 2020. gadam bēgļu krīzes risināšanai plāno tērēt 93,6 miljardus eiro (!!!).

Nu, tā ir liela nauda, kādu Vācija gatavojas tērēt. Bet cik tērēs Latvija? Vai mums nav svarīgāki tēriņi, piemēram, nodokļu samaksa par nekustamo īpašumu? Vai apdzīvojamo platību? Kā tos samaksāt?

Tas ir svarīgāk par nepilsoņu lietām. Kaut mums ir vēl vesela kaudze nenokārtotu lietu! Skolotājiem – algas, ārstiem – ārstniecības tēriņi...