Tolaik ikkatram nacionālam patriotam pazīstamais Eduards Berklavs "Latvijas Avīzei" rakstīja: "Es, mani tuvinieki, vairāki draugi un daudzi domubiedri apliecinām lielu cieņu un sakām sirsnīgu paldies zinātnes un izglītības ministram un gudram politiķim Kārlim Šadurska kungam par krietna latvieša stāju un mūsu senču cienīgu rīcību." (LA, 27.01.04).
Šī senču cienīgā rīcība izpaudās, kad ministrs iestājās par latviešu valodas ieviešanu Latvijas valsts un pašvaldību skolās, ko valdošā kliķe padomju okupācijas idejisko mantinieku baidīšanās dēļ baidījās darīt. Bet ministrs uzstāja: "Uz dažu žurnālistu teikto par reformas sasteigtību utt. esmu parasti atbildējis, ka deviņi gadi (līdz 2004. gadam – aut.) bija pietiekami ilgs laiks," LA avīžniekiem tolaik skaidroja Kārlis Šadurskis. Kopš tiem laikiem matemātikas doktoru Šadurski vietējie krievu šovinisti nenogurstoši lamājuši par "Melno Kārli".
Tāpēc dabiski un saprotami, ka, padzirdējuši par doktora Šadurska iespējamo atgriešanos Izglītības un zinātnes ministrijas priekšgalā, satrakojušies divpadsmit gadus pārdzīvojušie krievu skolu aizstāvji, piemēram, Rīgas krievu avīzes "Vesti Segodņa" pastāvīgie autori ar pieredzējušo cīnītāju, bijušo padomju laikā galvenās skolu pārvaldes bijušo priekšnieku Plinera kungu priekšgalā.
Krievu skolas – tās atkal tiekot apdraudētas, klaigā "pastāvīgie autori". Tam iemesls, ka pēc divpadsmit gadu ilgās latviešu valodas neieviešanas skolās nacionāļi jaunās valdības premjeram bikli vaicāja, vai tad nu nebūtu laiks latviešu valodai skolās? Bet nē! Dzirdams, ka atkal par agru, ka vēl jāpēta, jāpošas, jāsaņemas...
Un tieši tagad kā ministrs atgriežas doktors Šadurskis, bet nu jau kā valdoši vadošās "Vienotības" partijas otrā persona. Ietekmīgs vīrs. Nu Plineram un citiem viņa komandas vīriem ir ko trūkties. Ja nu ietekmīgais politiķis ķeras pie nepaveiktā?
Pa šiem gadiem ir notikušas dažas pārmaiņas, kas netīk krievvalodīgajiem padomju režīma ļaudīm. Viņi ļoti uztraucas, ka krievu cilvēki Latvijā arvien biežāk savus bērnus sūta t.s. latviešu bērnudārzos un skolās. Peineriešiem bail un dusmas, ka bērni tur, bērnudārzos un skolās, varētu "latviskoties", tie būtu zuduši kā nākamie Krievijas pilsoņi vai Krievijai piederīgie. Pliners uztraucas, ka viņa padomiem "pretoties" vairs neseko tūkstošiem Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Skolotāji un skolu direktori arī pienācīgi nepretojoties.
Doktors Šadurskis tikai nupat stājas pie ministrijas vadīšanas, tādēļ no viņa pirmajiem izteikumiem būtu diezgan pārsteidzīgi spriest par visiem sekojošajiem darbiem. Tomēr būtu patīkami, ja E. Berklavs tagad varētu teikt to pašu, ko pirms divpadsmit gadiem.
"Nepietiek ar likumu vai noteikumu pieņemšanu, ir jāpārliecinās, kā tie strādā! Otrs jautājums ir par vēsturi. Neesmu drošs, ka nevienā skolā caur vēsturi neienāk mums kaitīgā propaganda, ideoloģija. Vēsturei jābūt tīri zinātniski pasniegtai," – tā "Neatkarīgajai" nupat teicis Kārlis Šadurskis.