Ievadam par "pilnu laimi" citāts no klasikas. "Šura, sakiet godīgi: cik jums vajag naudas, lai justos laimīgs? – Ostaps jautāja. – Tikai sarēķiniet visu! – Simt rubļu, – atbildēja Balaganovs, negribīgi pārstādams gremot maizi ar desu. – Taču ne, jūs mani nesapratāt. Ne šodienai vien, bet vispār. Jūsu laimei. Skaidrs? Lai jūs labi justos šai pasaulē.

Konkurences padome (KP) pirms kāda brītiņa iepriecēja mūs ar jaunumu: automašīnu tehniskās apskates jāatver brīvai konkurencei, nevis jāatstāj CSDD monopola žņaugos. Atcerēsimies, ka iepriekšējais KP revolucionārā taisnīguma uzliesmojums bija taksometru brīvas konkurences nodrošināšana Rīgas lidostā.

Aizbangojuši Dziesmu un deju svētki ar tiem sekojošu komplimentu straumi: paši labākie, paši izcilākie, paši vienojošākie, paši, paši, paši... Slavināšanas plūdos, šķiet, noslīkusi detaļa, kas šos svētkus atšķir no visiem iepriekšējiem, un tā ir brīvā pirmdiena pēc svētku noslēguma.

Baptistu eksbīskapa Pētera Sproģa uznākšana un nolēkšana no politiskā jandāla skatuves bija tik strauja un spoža, ka to nespēja aizēnot pat Artusa & Co. aizturēšana un zvērināta advokāta Alda Gobzema ikdienas paziņojumi par "uzvārdu nosaukšanu rīt".

Jampadracis ap bankas "AB LV" darbiem un nedarbiem, dzīvi un nāvi beidzot ievirzījies nākamajā cēlienā. Pēc ilgām un grūtām pārdomām fuktuks (Finanšu un kapitāla tirgus komisija – FKTK) nācis klajā ar Zālamana cienīgu lēmumu: banku izlaupīšanai likvidatoriem šoreiz neatdos, bet pašlikvidācija arī gluži nesanāks – būšot cieta kontrole, lai slikta nauda nesamaitātu mūsu sterilo finanšu sistēmu.

Likumu un noteikumu radīšana ir veids, kā politika no lozungiem un idejām kļūst par valsts pārvaldes rīcību. No ilgstošas pieredzes mēs labi zinām, ka tieši rīcība ir tas, kas mēdz iekavēties vai nenotikt nekad. Ir idejas, ir prasības, ir solījumi, bet...

Simtgades svinības, kas sākotnēji bija acīm redzami iecerētas kā daždesmit miljonu izplenderēšana dažādām raibām vajadzībām, sāk uzplaukt nevaldāmi draiskā pašdarbībā. Uzdarbojas skrējēji, kāpēji, ceļotāji, visraibāko preču ražotāji un ikkatrs viens, kurš citādi nemāk savu ņemšanos pamatot.

Šajās dienās aprit desmit gadu, kopš no amata atkāpās e-lietu ministre. Atgādināšu iemeslu: zemeņu torte un citi sīkumi viņas dzimšanas dienas svinībām bija pirkti par valsts naudu – par latiem četrsimt vai uz to pusi. Skandāls, protama lieta.