Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Acīm redzama, skaidri saprotama un katram aptverama summa četri simti par torti ir skandāls. Tas, ka tajā pašā laikā šīs ministrijas iejūtīgā uzraudzībā bezjēdzīgos disfunkcionālos projektos bija izplenderēti miljoni, nevienu pārāk neuztrauca, jo atšķirībā no konkrētās tortes iegādes miljonu apgūšana ir tāds iztēles vingrinājums, kas ne katram pa spēkam.

Šogad mums ir uzkritusi OIK torte ar visām odziņām. Līdzīgi kā stāstā par e-pārvaldību, nauda OIK plūst plašu straumi un ne vairs dažos miljonos – esot jau satecējis krietni otrajā miljardā pa šiem gadiem. Tie pusotra tūkstoša miljonu ir efemēra substance, neaptverama un neredzama, tajā pašā laikā personīgais elektrības rēķins kaut vai par dienišķiem pārdesmit eiro ir konkrēts un saprotams. Jo atšķirībā no iepriekšējo gadu mierīgās kārtības, kad tas viss bija sakuļčināts vienā tarifā, nu mums ir rēķins kā kafetērijā: ēdiens tik, dzērieni tik, par sadauzītiem traukiem šitik. "Un kas tas par kompotu? Es neņēmu!" – "Ziniet, biedri, vajadzēja ņemt!"

Tagad skaidri redzam, ka pati elektrība (tas ir tas, ko mēs gribējām) maksā tik, bet atgādāšana – vēl tik. Nu labi, bet kas tas? Ā, pieslēgums! Tātad maksa par elektrības nepirkšanu. Nu, un zemenīte pa virsu – OIK kampar-un-pavļutpūču draugiem. Skandāls gatavs.

Ko iesākt? Pavasarīgās noskaņās iesaku šo atskurbinošo rēķinu izvērsumu nevis skaust, bet veicināt. Līdzīgu izmaksu sadalījumu jau pirms gadiem degvielas uzpildes stacijās izvietoja benzīna tirgotāji, lai ikviens redzētu, ka pats benzīns benzīnā maksā tikai mazumiņu, pārējais aiziet akcīzē un citās lietās, kuras tvertnē nevar ieliet.

Mans favorīts būtu Rīgas tramvajs. Piemēram, tramvaja biļetē būtu rakstīts: par tramvajā braukšanu 20 centu, par biļetes izdošanu un apkalpošanu e-brīnumveidā 40 centu, par iespējamo nebraukšanu vēl 10 centu plus nodoklī kādi 20 centi, nu un pārējais – īpašumu labiekārtošanai Pierīgā. Kopā tik un tik.
Sarežģīts izvērsuma kandidāts būtu polšs jeb, smalkāk izsakoties, puslitrs 40% degvīna. Izrādītos, ka pēc tam, kad atskaita pudeļošanu, pārvadāšanu, veikala piecenojumu, akcīzi un PVN, šņabis šņabī maksā gandrīz neko. Pircējs lielāko daļu naudas atdod pa taisno budžetam un vēl kādu mazumiņu veikala uzturēšanai.

No otras puses, patriotisko pašapziņu, ka ar legāla alkohola patērēšanu esi veicinājis budžeta pildīšanos, traucē šausmu stāsti par to, cik tas izmaksā veselības nozarei. Bet šamie lai nelien uz kašķi, mēs varam palūgt, lai uz aspirīna drukā virsū, cik maksā aspirīns aspirīnā. Būs tik mazs skaitlis, ka jāsmejas.

Un smiesimies mēs noteikti. Pēc būtības ar to OIK nekas būtisks tuvākajā laikā nemainīsies, Ašeradena kungam varētu daudz ko pārmest, tikai ne to, ka viņš kaut ko darītu. Šobrīd lietas ir ievirzītas pārbaudītās sliedēs, izveidota valdības darba grupa. Zemenes un ķirši, kūkas un tortes ceļos pa rēķinu un tāmju rindiņām, un mēs jautri to vērosim. Un maksāsim kā par nepaņemto kompotu.