Balaganovs ilgi domāja, bikli smaidīja un pēdīgi pateica, ka pilnīgai laimei viņam vajadzētu seši tūkstoši četri simti rubļu un ka ar šo summu viņam pasaulē būtu ļoti labi."
Finanšu ministrija apkopojusi informāciju par ministriju papildu finansējuma pieprasījumiem 2019. gada budžetā, kopā sanākot ap 1,1 miljardu eiro. Pa virsu tam, kas jau budžetā ielikts. Skaitlis it kā neliels – tikai vieninieciņš, ar vieninieku astītē. Te gan der atgādinājums, ka tas ir vienāds ar 1100 miljoniem, un te nu sākas bažas: kas par vellu? Kam tāda kaudze "papildus", ja valdība par visu jau rūpīgi gādājusi?
Aiztaupīšu lasītājam garlaicīgu skaidrojumu par valsts budžeta izstrādes metodiku, kas tie tādi "papildu finansējuma pieprasījumi ministriju prioritārajiem pasākumiem", un kas tas par jaunu zvēru – "fiskālā telpa", kas uzradies reizē ar planētas sasilšanu, bet mēdz būt kā "pozitīva", tā "negatīva". Nopietnas definīcijas būtu tajā pašā nevalodā, kurā komunicē (latviski – "runā") jauna cilvēku šķira, proti, tie labie un gaišie ļaudis, kas uzņēmušies rūpestus par valsts un sabiedrības pārvaldi, un paši savā starpā saprotas itin labi.
Tādēļ lietošu tautisku salīdzinājumu. Pat visrūpīgāko un gādīgāko vecāku bērni dažreiz raksta vēstules Salatētim, a.k.a. Santa Klausam, a.k.a. Ziemsvētku vecītim: sak, viss jau būtu labi, bet derētu jauna planšete vai motorollers, varbūt ponijs vai arī cits kāds sīkums. Ar ministrijām ir tāpat. Tās raksta savas vēstules, kas tām derētu papildus, kādi poniji, un adresē šo vēlmju savākšanas centram, proti, Finanšu ministrijai.
Dabas novērojums "nepaprasīsi – nedabūsi" ir spēkā arī šeit. Antitēze "paprasīsi – dabūsi" gan spēkā vairs nav. Bija tāds paradums Kalvīša valdības laikā taisīt ik pa brīdim budžeta grozījumus, kas toreiz nozīmēja papildu naudas dāļāšanu, jo valsts ienākumi katrreiz bija lielāki, nekā plānotie. Nu šīs šausmas ir pagātne, ko nu vairs par to. Tagad citi mērogi – uz nākamo gadu pielikt varot pat ne simts miljonus, lai arī vēstulītes par 1100. Nu, ja nu kas. Līdzīgi kā mani kaķi ierodas virtuvē pārbaudīt, vai tik kāds neceps kotletes, pat ja no bodes atvestas tikai paniņas. Drošības pēc, jo "nepaprasīsi – nedabūsi".
No procedūras viedokļa, tomēr jānorāda uz līdzību starp Ziemsvētku vecīti un valsts budžetu šajā, proti, vēlēšanu gadā. Jo budžetu izstrādā šī valdība, bet apstiprinās nākamā Saeima – tā, kuru ievēlēsim oktobrī. Tie arī būs tie ļaunie, kas "prioritāros pasākumus" attiecīgi atbalstīs vai, kā parasti. Vecāki ļauj rakstīt vēstulītes, jo vienmēr var izrādīties, ka viņi jau to labāko, bet re ku vecītis sajaucis adreses vai arī ziemeļbrieži no sasilšanas pavisam atšālējušies.
Citētajā romānā ainiņa beidzas ar to, ka Benders iedod Balaganovam piecas paciņas pa desmit taukšķiem katrā, jo čemodāniņā naudas ir milzumdaudz. Mūsu budžets, kā jau suverēnai valstij klājas, pirms balsošanas Saeimā jāiesniedz Eiropas Komisijai un Eirogrupai. Tie nav ne Ostaps Benders, ne Santa Klauss. Šajā procedūrā nav šķīvīša ar zilu maliņu, šeit izraksta žagarus, ja kas pietrūkst pilnai laimei.
13.08.2018 11:03
Mārcis Bendiks: Balts šķīvītis ar zilu maliņu. Prātojums par sapņiem un naudiņu
Autors Mārcis Bendiks
erch2014.com
Ievadam par "pilnu laimi" citāts no klasikas. "Šura, sakiet godīgi: cik jums vajag naudas, lai justos laimīgs? – Ostaps jautāja. – Tikai sarēķiniet visu! – Simt rubļu, – atbildēja Balaganovs, negribīgi pārstādams gremot maizi ar desu. – Taču ne, jūs mani nesapratāt. Ne šodienai vien, bet vispār. Jūsu laimei. Skaidrs? Lai jūs labi justos šai pasaulē.