Pilsētniekiem nav pamata domāt, ka ērces kodums viņus neapdraud. Ērces var uzbrukt arī pilsētu, piepilsētu mežos, parkos, un no inficēšanās riska nav pasargāti pat tie iedzīvotāji, kuri tālākos izbraukumos pie dabas nemēdz doties.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ceturtdien apsūdzēja Eiropas Savienību (ES) "krusta kara" uzsākšanā pret islāmu un sacīja, ka viņa valsts vairs nav draugos ar Nīderlandi.

Gan šīs nedēļas nogalē, gan nākamajā darba nedēļā Latvijā brīžiem gaidāmi nokrišņi, gaisa temperatūra būs svārstīga, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Autotransporta direkcijas dati vēsta, ka 2016. gadā reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu autobusos kopumā tika pārvadāti 29,84 miljoni pasažieru, kas ir par 6 % mazāk nekā 2015. gadā. Vietējās nozīmes maršrutu autobusos pārvadāti 18,77 miljoni.

26. martā plkst. 17.00 Baložu kultūras namā Baložu Tautas teātra izrāde – Rūdolfa Blaumaņa "Velniņi". Režisors Reinis Vējiņš, Ieeja bez maksas.

Trešdien Siguldas XXV Starptautisko Opermūzikas svētku organizatori izsludināja svētku programmu. Par galveno notikumu kļūs Džuzepes Verdi pēdējās operas "Falstafs" iestudējums. "Latvijā, kur drīzumā svinēsim savas valsts simtgadi, tā ne reizi nav iestudēta," sacīja Opermūzikas svētku producents Dainis Kalns.

Februārī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 0,1 procentpunktu, līdz 8,4%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

25. martā plkst. 11.30 Garkalnes sabiedriskajā centrā (Vidzemes šoseja 33B) plānots Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas atceres pasākums, kurā varēs noskatīties režisores Dzintras Gekas dokumentālo filmu "Tālā zeme – Sibīrija. Tomskas apgabals 1949".

25. martā plkst 12.00 Olaines kultūras namā un plkst. 18.00 Siguldas pagasta kultūras namā būs skatāma Dzintras Gekas dokumentālā filma "Tēvi tur". Filma vēsta par laika posmu no 1940. gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām. Parādot cilvēku dzīvesstāstus, likteņus un viņu ciešanas, skatītājam rodas daudz ciešāka personiskā saikne, kā arī sapratne par šiem noziegumiem pret cilvēci.

Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan nacistus.