Nevar būt situācija, ka tas, kurš skaļāk un biežāk bļaus, arī ātrāk pie vajadzīgā tiks, G. Grīnvalds raksturo pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem.
"Būt par domes priekšsēdētāju nozīmē atrasties tuvāk iedzīvotājiem. Saskarsme ar krimuldiešiem faktiski notiek katru dienu. Lai gan ir noteikti apmeklētāju pieņemšanas laiki, cilvēki nāk arī ārpus tiem, un arī tad es tiekos un pieņemu iesniegumus, sūdzības vai ierosinājumus, kuros izklāstīts, kā uzlabot dzīvi šeit, Krimuldas novadā," sarunu ievada Krimuldas mērs.
"Otrā lieta, ko esmu sapratis, – rosība ir stipri lielāka nekā lielajā politikā (G. Grīnvalds no 2006. gada 8. aprīļa līdz 7. novembrim bija tieslietu ministrs – aut.). Savukārt iespējas aprobežojas ar tiem finanšu resursiem, kādi pašvaldībai ir. Plānojot nākamā gada budžetu, mēs varēsim izvirzīt savas prioritātes, bet šogad ir jācenšas iekļauties tajos finanšu un prioritāšu rāmjos, kādus izvirzījusi iepriekšējā sasaukuma dome," norāda G. Grīnvalds.
– Kādi ir jūsu galvenie uzdevumi un prioritātes tuvāko mēnešu vai gadu laikā?
– Vēlos atjaunot dialogu ar sabiedrību. Esmu ļoti tuvu iedzīvotājiem, tādēļ jau saskāros ar ne tik pozitīvu attieksmi, nereti pat uzbrūkošu. Taču tas neveicina dialogu starp domi un sabiedrību. Tādēļ domes uzdevums ir darīt visu, lai tāds ar sabiedrību rastos.
Tāpat bieži jāskaidro, kāda ir pašvaldības darba specifika, ka mēs ne vienmēr varam visas problēmas atrisināt tūlīt un tagad. Bieži vien to kavē gan ierobežotie finanšu resursi, gan likumdošanas normas. Tam arī jānotiek plānveidīgi. Nevar būt situācija, ka tas, kurš skaļāk un biežāk bļaus, arī ātrāk pie vajadzīgā tiks. Katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Es kā mērs par savu pienākumu uzskatu arī izskaidrot krimuldiešiem, kāpēc, piemēram, bērnudārzs nav pabeigts laikā un kas notiks tālāk. Jebkurā situācijā jāmeklē alternatīvas, vienīgais jautājums – cik gatavi tam ir iestāžu vadītāji un arī bērnudārza gadījumā paši vecāki.
Tāpat man ir iecere sekmēt uzņēmēju un pašvaldības komunikāciju, lai tā ikdienā kļūst daudz aktīvāka. Jā, mums ir bijusi uzņēmēju balle, taču kopumā nav bijusi tāda aktīvāka līdzdarbošanās ikdienas dzīvē, lai gan pašlaik tas tik ļoti nepieciešams. Mums ir kopīgs mērķis – uzņēmējdarbības vides attīstīšana. Tas savukārt radīs jaunas darbavietas. Ideālais variants jau būtu uzņēmēju klubu radīšana, jo tā ir vieta, kur visiem satikties un pārrunāt sev aktuālos jautājumus un tad apspriest tos ar novada domi.
– Esat darbojies kā lobētājs. Kāda varētu būt pievienotā vērtība no tā Krimuldas novadam?
– Manas zināšanas un pieredze lobēšanā ļoti labi var nostrādāt attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām, jo komunikācijai arī šajā līmenī vajag būt efektīvākai. Ikvienu lēmumu un ieceri ir jāmāk izskaidrot, pamatot savu viedokli...
– Ar jūsu spējām varbūt Krimulda var cerēt uz sekmīgāku līdzekļu apgūšanu no valsts un Eiropas institūcijām?
– Iespējams. Bet vispirms tās ir pārrunas ar kaimiņiem, lai atrastu kopīgās intereses un veidu, kā sadarbojoties gūtu lielāku labumu. Negribu, lai Krimulda attīstās kā savrups novads, kas ar kaimiņiem nemaz nekomunicē. Turklāt, ja zinām, kādā virzienā lūkojas blakus esošās pašvaldības, mēs daudz veiksmīgāk varam atrast savu nišu, jo konkurēt ir jēga tikai tad, ja zinām, ka esam labāki. Taču sadarbība jebkurā gadījumā ir labāka forma.
– Kur redzat Krimuldas novada potenciālu?
– Domāju, ka mums ir lielas iespējas piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu tūristus, jo Krimulda ir kultūrvēsturisks novads. Tas ir ļoti labi, jo tad mēs nekonkurējam ar kaimiņos esošo Siguldu, kas tiek pozicionēta kā aktīvā tūrisma vieta.
Tāpēc pirmais solis šajā virzienā noteikti ir kultūrvēsturisko vietu apzināšana un saprašana, ko varam darīt, lai mudinātu cilvēkus braukt uz Krimuldu un apskatīt tās. Ir svarīgi saprast, ar ko šīs vietas ir tik īpašas, proti, apkopojot leģendas par tām, un pēcāk tās piedāvāt kā tūrisma produktu.
– Ko tas dotu?
– Tūrisma attīstība vienmēr rada jaunas darbavietas, jo atpūtnieki gribēs ne tikai apskatīt kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī paēst un atpūsties pēc tam. Līdz ar to krimuldiešiem tas dos lielāku iespēju realizēties. Šeit domāju ne tikai viesnīcu un kafejnīcu īpašniekus, bet arī vietējos amatniekus un daiļamata meistarus.
– Viens no zināmākajiem Krimuldas kultūrvēsturiskajiem objektiem ir skaistā luterāņu baznīca. Ko vēl tūristi šeit varētu apskatīt?
– Pie šīs pašas baznīcas ir ļoti skaistas dabas takas, Lēdurga pati par sevi jau ir kultūrvēsturiska vieta. Diemžēl pēdējo gadu laikā tai pievērsts pārāk maz uzmanības. To noteikti vajadzētu mainīt.
Mūsu novada teritorijā atrodas arī daļa Turaidas muzejrezervāta. Tāpat Lēdurgas kultūras nams ir unikāls. Šaubos, vai mūsdienās kāds kaut ko tādu celtu. Tā ka redzēt ir ko. Ne velti uz Krimuldu plāno braukt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende. Iespējams, pēc šīs vizītes mēs varēsim domāt par lielu koncertu organizēšanu Krimuldā, jo ar nelieliem uzlabojumiem kultūras centrā noteikti var notikt liela mēroga pasākumi. Un atkal – pirms vai pēc koncerta cilvēki taču gribēs paēst un kādam vajadzēs arī naktsmājas.
Jebkurā gadījumā idejas tūristu piesaistīšanai mums ir, taču pagaidām, kamēr tās nav sākts realizēt, runāt par to būtu krietni pāragri. Pašlaik aktīvi meklējam cilvēkus, kuri varētu radīt mārketinga plānu, lai jau nākamajā gadā lietas pamazām varētu sākt kustēties uz priekšu.
To, ka arī mazi novadi var, pierāda Salacgrīva. Festivāls "Positivus" sākotnēji bija pasākums, kurā pārsimt cilvēku atbrauca, lai noklausītos koncertu, bet pašlaik tas izvērsies par starptautiska mēroga festivālu, kuru šogad apmeklēja 40 000 cilvēku.
– Ko vēl Krimulda var piedāvāt tūristiem?
– Vēl viena Krimuldas novada pievienotā vērtība ir klusums un miers, pēc kā ilgojās tik daudzi pilsētnieki, turklāt esam salīdzinoši tuvu Rīgai.
– Šo ieceru realizēšanai var piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudas.
– Runājot par Eiropas fondu piesaisti, man vienmēr iesāpas sirds, it īpaši tādēļ, ka mūsu kaimiņi siguldieši to ir izmantojuši pietiekami naski. Kaut vai ceļu norādes par novada robežām viņi ir uzlikuši ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Krimulda tam tērēja sava budžeta līdzekļus, lai gan to varēja nedarīt un šo naudu novirzīt citiem mērķiem. Arī bērnudārza būvniecībai varējām piesaistīt Eiropas naudu, bet tas netika darīts, taču Sigulda to izmantoja. Tomēr viss vēl nav zaudēts.
Es uzskatu, ka mēs noteikti varam vēl pretendēt uz Eiropas naudu, kas paredzēta dabas aizsardzības projektiem. Tāpat saņemam dabas resursu nodokli, jo Inčukalna gāzes krātuve atrodas Krimuldas novada teritorijā. Vīzija, kā novadu attīstīt, man un manai komandai ir.
Iepriekš:
Krimuldas mērs: Neesmu nācis sēdēt krēslā
Jaunais Inčukalna novada mērs: Vangaži nav okupējuši Inčukalnu
Blaus: "Neesmu no kritizētājiem"
Jaunais Ķekavas mērs: "Komandas gars jāceļ no jauna!"