09.07.2014 09:36

Sabrūk vēl viens vēstures liecinieks – Ulbrokas muiža

Autors  Sollija Lipore
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Gaidot jaunos īpašniekus, Ulbrokas muiža turpina brukt un pūt, bet vietējie jaunieši to demolē un apzīmē. Vēl vienam vēstures lieciniekam ļaujam aiziet nebūtībā... Gaidot jaunos īpašniekus, Ulbrokas muiža turpina brukt un pūt, bet vietējie jaunieši to demolē un apzīmē. Vēl vienam vēstures lieciniekam ļaujam aiziet nebūtībā... Sollija Lipore

Pierīga ir bagāta ar vecām ēkām, tostarp ‒ pilīm un muižām.

Dažām no tām paveicies vairāk – tās ir koptas, restaurētas, pārveidotas par muzejiem un cilvēku apbrīnotas ‒, taču diemžēl ir arī tādas, kas sen aizmirstas, pamestas, nolaistas, un par dižciltību un varenību, ko reiz piedzīvojušas, mēs varam spriest vien no dažiem ēkas elementiem, kas saglabājušies labāk, un aizaugušiem parkiem tām apkārt.

Tieši tā noticis ar Ulbrokas muižu, kas necilas ieliņas galā, skujeņu un citu koku aplenkta, noslēpusies no apkārtējo skatieniem. Tomēr, pat aizmirsta un nolaista, tā saglabājusi savu vēsturisko dižciltību.

Pirmās ziņas par Ulbrokas muižu datētas ar 1562. gadu, kad kardināls Radzivils piešķīra zemes pie Rīgas robežām rātskungam H. fon Ulenbrokam. Iespējams, ka no rātskunga vārda cēlies Ulbrokas mūsdienu nosaukums. Divus gadsimtus vēlāk muižu pārpirka rātskungs K. Cimmermanis, bet 1874. gadā daļu no muižas ķīlā ieguva J. Busse.

Tagadējā Ulbrokas muižas kungu māja celta ap 1800. gadu pēc Rīgas arhitekta K. Hāberlanda projekta. Tā ir klasicisma stila celtne ar stilam raksturīgām fasādes kolonnām un dekoratīvu balkonu ar skatu uz Ulbrokas ezeru (kādreizējo muižas dzirnavu dīķi).

1901. gadā muiža pārgāja barona F. fon Mengdena īpašumā, un viņa ģimene pārvaldīja muižu līdz pat agrārajai reformai 1920. gadā. Mengdenu dzimtai ir sena un ievērojama vēsture Latvijā, tai jau vairākus gadsimtus arī pirms tam piederējušas ievērojamas muižas un pilis, tostarp, Baložu un Carnikavas muižas Pierīgā.

Pirmskara gados Ulbrokas muižas ēkā tika iekārtota bērnu sanatorija, vācu okupācijas laikā tur bija izlūku radistu skola, bet 1945. gadā izvietojās PSRS iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) karaspēka daļa.

Pēc Otrā pasaules kara Ulbrokas muiža tika pārveidota atbilstoši Rīgas radiostacijas vajadzībām, saglabājot tikai ēkas ārējo veidolu. To pārbūvēja, lai šeit varētu izvietot krievu armijas trofeju ‒ firmas "Telefunken" 50 kW raidītāju. Pie ēkas ieejas uzstādīja 125 m augstu antenu – cigārveida metāla mastu ar atsaitēm. Raidītājs oficiāli tika atklāts 1946. gada 5. novembrī.

Turpmākajos gados raidstacijas attīstība Ulbrokā turpinājās, tika izbūvēti gan jauni masti, gan uzstādīti arvien jaudīgāki raidītāji. Pagājušā gadsimta 80. gados tie nodrošināja pat divas trešdaļas Latvijas teritorijas radiopārklājuma.

Attīstoties tehnoloģijām un pārejot no vidējo viļņu apraides uz FM viļņiem, samazinājās gan tam nepieciešamās raidītāju jaudas, gan aparatūras apjoms. Līdz ar to vajadzība pēc tik lielas ēkas pakāpeniski mazinājās.

Muiža pašlaik vēl pieder VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), taču, tā kā LVRTC muižas ēku vairs neizmanto savai saimnieciskajai darbībai un tās uzturēšanai nepieciešami prāvi līdzekļi, norit muižas pārdošanas process. Pēdējo gadu laikā notikušas jau vairākas izsoles, kuras gan nav beigušās ar rezultātu. Nākamā Ulbrokas muižas izsole notiks 9. jūlijā.

Tikmēr, gaidot jaunos īpašniekus, muiža turpina brukt un pūt, bet vietējie jaunieši to demolē un apzīmē. Vēl vienam vēstures lieciniekam ļaujam aiziet nebūtībā...

Iepriekš:
Stopiņu dome par Ulbrokas muižas izsoli dzird pirmo reizi; interese par to ir
Foto: Muiža grūst, barona lapenes vietā – izgāztuve
Ulbrokas muiža – nozīmīgākais tūrisma objekts Stopiņos