10.12.2012 07:24

Foto: Muiža grūst, barona lapenes vietā – izgāztuve

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Vairāk nekā 60 gadus muižas kungu mājā darbojās radiostacija. Tagad pils stāv tukša. Raugoties uz ēku, LVTRC un novada domes viedoklis atšķiras – īpašnieks apgalvo, ka ēkas uzturēšanā ieguldījuši līdzekļus, taču novada pārstāvji pauž, ka ēka ir izdemolēta. Vairāk nekā 60 gadus muižas kungu mājā darbojās radiostacija. Tagad pils stāv tukša. Raugoties uz ēku, LVTRC un novada domes viedoklis atšķiras – īpašnieks apgalvo, ka ēkas uzturēšanā ieguldījuši līdzekļus, taču novada pārstāvji pauž, ka ēka ir izdemolēta. Krišjānis Grantiņš

Piņķerīgā likumdošana jau gadiem Stopiņu novadam liedz īpašumā iegūt Ulbrokas muižu, kas iet bojā iedzīvotāju acu priekšā.

Kopš Ulbrokas muižā beidza darboties radio centrs un tās īpašniekam, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), ēka vairs nav vajadzīga, senatnīgā būve vairākus gadus ir tukša. Vēsturiskais objekts, kam vajadzētu būt novada lepnumam, turpina ieaugt krūmu džungļos. Beidzot ūdens ir sakustējies – muižu plānots nodot izsolei, kurā nolēmuši piedalīties arī Stopiņi.

"Nē, iekšā mēs jūs nevaram ielaist. Tur ir pārāk bīstami," uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu, vai muižā varam ielūkoties no iekšpuses, atbild LVRTC saimniecības pārzinis Paulis Rubenis. "Tā notiek, ja ēkai nav saimnieka," viņš ieskicē muižas bēdīgo stāvokli. "Tur ir bīstamas šahtas. Puikas izdauzījuši logus. Mēs atkal tos naglojam ciet. Kaut gan ēku apsargā, tie "mazie dinozauriņi" tāpat lien iekšā."

Ēka pārraides funkcijām netiek izmantota gadus četrus. "Tehnoloģijas ir attīstījušās, optimizējušās, un tik liela stacija vairs nav vajadzīga. Visu varam izvietot nelielā konteinerā. Blakus atrodas mūsu 205 metru augstais tornis, un ar to pilnīgi pietiek." Taču LVTRC interesēs neesot ēku ilgstoši turēt tukšu, gaidot tās sagrūšanu. "Cenšamies to sakopt, lai varētu realizēt. Pašlaik jau ir sācies zemes dalīšanas process. Tiks rīkota arī izsole."

P. Rubenis norāda, ka muižas fasāde un stiklojums ir sabojāts, taču ēku joprojām sedz jumts. "Lietus iekšā nelīst!" LVRTC pārstāvis piebilst, ka īpašniekiem nebūtu iebildumu, ja 18. gadsimta beigās klasicisma formās būvētā muiža būtu Stopiņu novada īpašums un arī peļņa pārdodot muižu nav primārais, taču likumdošana liedzot senatnīgo ēku vienkārši atdāvināt.

Pavasarī būs izsole

Sarunas par muižas pārņemšanu pašvaldības īpašumā aizsākušās jau laikā, kad LVRTC ģenerāldirektors bijis Māris Pauders un ēkā vēl atradušies raidītāji, stāsta Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs. "Ar katru jaunu direktoru pārrunas esam spiesti sākt no jauna," ieilgušo diskusiju skaidro J. Pumpurs un piebilst, ka gadu laikā gan ieviesušās korekcijas – savulaik zeme ap muižu piederējusi Satiksmes ministrijai, taču tagad gan zeme, gan ēka ir LVRTC īpašums.

28. novembrī Stopiņu novada dome saņēmusi atbildes vēstuli kārtējam lūgumam izskatīt iespēju muižu nodot novada pārraudzībā. Tajā centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta skaidro: "LVRTC ir ieguldījis būtiskus finanšu un cilvēkresursu līdzekļus muižas sakopšanā un uzturēšanā, tostarp ir sācis zemes sadalīšanu, lai muižas ēku ar zemi atdalītu no sakaru masta un tam piegulošās zemes. Lai ievērotu likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteiktās prasības, LVRTC plāno 2013. gada pirmajā ceturksnī rīkot izsoli."

Lai gan vēl nav zināms, kāda būs muižas sākumcena izsolē, tā Stopiņiem ir visai cerīga ziņa. "Protams, pašvaldība būtu ieinteresēta muižu pārņemt bez atlīdzības – iestāde īpašumu nodod iestādei, taču likums par nekustamo īpašumu un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanu novēršanu to aizliedz darīt." J. Pumpurs atzīst, ka pieņemams variants būtu arī tad, ja muižu savā īpašumā pārņemtu privāts īpašnieks: "Svarīgākais, lai to sakoptu un atjaunotu."

Lai gan pēdējā laikā zaļā gaisma tiek dota privāto līdzekļu piesaistīšanai, likumdošana šajā jomā vēl esot nestabila. "Manā skatījumā likumdošana vēl nav tik spēcīga un pašvaldība var viegli krist nežēlastībā. Negribu iesaistīties šādos riskantos pasākumos. Tomēr uzskatu – ja varējām par saviem līdzekļiem uzbūvēt bērnudārza piebūvi vairāk nekā miljons latu vērtībā, spētu sakārtot arī muižu," stāsta J. Pumpurs. "Bet šo muižu nevaram nogulēt. Esam panākuši, ka īpašnieks solās rīkot izsoli."

Ulbrokai būtu savs "Baltais flīģelis"

Stopiņu novadam muiža būtu vērtīgs ieguvums ne vien kā kultūras objekts pasākumu rīkošanai, bet arī kā atpūtas vieta iedzīvotājiem. "Vajadzētu labiekārtot apkārtni, jo jau vēsturiski ir bijis parks, izveidot atpūtas vietu, varētu pārcelt arī skolas muzeju, ierīkot koncertzāli. Kā Siguldai ir "Baltais flīģelis", mums būtu Ulbrokas muiža. Te pasākumi varētu notikt arī ziemās. Muiža piesaistītu arī tūristus," nākotnes plānus ieskicē J. Pumpurs.

Arī bijusī Stopiņu novada muzeja vadītāja Biruta Zvaigznīte ir pārliecināta, ka Ulenbroka pils būtu ļoti vērtīgs ieguvums iedzīvotājiem, tāpēc tagad ar steigu jāmeklē līdzekļi, lai to neiegādātos kāds cits. "Gan jau ir kāds, kas šņakstina zobus!" teic B. Zvaigznīte. Viņasprāt, muiža pilnveidotu novada kultūras dzīvi – tā būtu lieliska vieta, kur uzstāties novada deju kolektīviem, koriem, rīkot koncertus. "Mums nav kluba, mokāmies vien ar mazo zālīti. Esam pieraduši, bet tikko Valta Pūces koncertā visi klausītāji bija kā uz šašliku pannas – zemi griesti, šaurība."

B. Zvaigznīte atzīst, ka viņai sāpīgi noskatīties uz grūstošo muižu: "Kādreiz skaistais parks, kur notika zaļumballes, ir aizaudzis, bet barona lapenes vietā ierīkota teju izgāztuve." Muzeja vadītāja pauž cerību, ka kādreiz ap muižu būs skaisti iekopts parks, gar ezermalu vedīs gājēju celiņi un muiža kļūs par iedzīvotāju un viesu iecienītu kultūras baudīšanas vietu. "Savu Līgo parku iekopām talkās vien, domāju, cilvēki labprāt pieliktu roku arī muižas apkārtnes sakopšanai."

"Pēdējais laiks kaut ko darīt. Vēlāk te būs gruveši un būs jāiegulda vēl vairāk līdzekļu," pauž J. Pumpurs. Ir jāapzinās, ka pašvaldībai, ja radīsies tāda iespēja, muižas iegāde izmaksās milzīgu summu, viņš piebilst.