Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šādas iespējamās izmaiņas raisa bažas par vairāku izglītības iestāžu apvienošanu vai slēgšanu Pierīgā.

Pašlaik, strādājot pie jaunā regulējuma, lielākās neskaidrības ir jautājumā par to, ko darīt ar tām profesionālajām izglītības iestādēm, kurās mācās nepietiekams audzēkņu skaits. Turklāt tiek prognozēts, ka skolēnu skaits turpinās sarukt, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un to, ka jaunieši arvien biežāk izvēlas mācīties vidusskolā, nevis profesionālajā izglītības iestādē. Tāpēc tiek domāts par profesionālo vidusskolu apvienošanu vai pat slēgšanu.

Jau kādu laiku profesionālās izglītības iestādes, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem, nonākušas situācijā, kad valsts to uzturēšanu vairs nevēlas nodrošināt, savukārt pašvaldības bieži vien finansiālu apsvērumu dēļ tās nav spējīgas uzturēt. Tuvākajā laikā līdzīgs liktenis varētu skart arī tās profesionālās izglītības iestādes, kurās ir līdz 500 audzēkņiem.

"Mani māc bažas, ka, reformējot profesionālās izglītības jomu Latvijā un uzveļot skolu uzturēšanas izmaksas uz pašvaldību pleciem, daudzas pašvaldības nebūs gatavas segt profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas. Tas būs nesamērojami ar pašvaldību rīcībā esošo budžetu. Baidos, ka tāpēc Latvijā izzudīs daudzas profesionālās ievirzes mācību iestādes laukos," sacīja Mālpils profesionālās vidusskolas direktore Frančeska Ģēvele.

Viņa stāsta, ka, nosakot minimālo audzēkņu skaitu valsts finansējuma saņemšanai, beigās Latvijā arodizglītību varēs apgūt tikai Rīgā vai novadu attīstības centros, kur mācās pietiekams audzēkņu skaits. Savukārt Mālpilī šobrīd arodu apgūst mazāk par 300 audzēkņiem, turklāt katru gadu izglītības iestādei nākas saskarties ar grūtībām audzēkņu piesaistē.

"Skolas liktenis ir atkarīgs no tā, cik pieprasīti būsim, taču nav ko slēpt, ka audzēkņu skaits katru gadu kļūst mazāks. Mēs jau gan kopš 2009. gada reformas esam nodoti pašvaldības pārziņā un daļu finansējuma saņemam no pašvaldības. Tomēr jāteic, ka atšķirībā no citām profesionālām izglītības iestādēm vairāku gadu laikā Mālpils profesionālā vidusskola ir investējusi skolas modernizācijā, esam nosiltinājuši ēku un kļuvuši pievilcīgāki," klāstīja skolas direktore.

F. Ģēvele arī norādīja, ka, ja reformu rezultātā arodvidusskolu tīkls tiks sašaurināts, daudziem audzēkņiem uz skolu nāksies mērot lielus attālumus, kas vecākiem sagādās papildu grūtības un var rezultēties ar vecāku lēmumu par bērna izņemšanu no skolas.

"Īpaši trūcīgiem jauniešu vecākiem laukos būs grūtības segt ceļa izdevumus, ņemot vērā, ka transporta kompensācija audzēkņiem netiek maksāta jau daudzus gadus. Un tiem jauniešiem, kuri vēlas mācīties, nav lielas izvēles iespējas apgūt arodu kādā citā tuvākajā mācību iestādē. Profesionālo izglītības iestāžu tīkls Latvijā jau tagad nav plašs," teica F. Ģēvele, piebilstot, ka savulaik, kad valsts sedza arodskolu audzēkņu ceļa izdevumus, uz Mālpili esot braukuši studenti pat no Liepājas un Balviem.

Iepriekš:

Pierīgas profesionālajās izglītības iestādēs šogad nav palielinājies jauno studentu skaits

Mālpilī ir pārliecināti – celtnieks un pavārs būs vajadzīgi vienmēr

Mālpilī arodu ieguvušie audzēkņi ir konkurētspējīgi darba tirgū, vajag tikai pacietību un gribēšanu