Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Es gan neteiktu, ka tie, kuri grib iegūt profesiju un vidējo izglītību vienlaikus, būtu kaut kā apzīmogoti. Ka tikai reizēm nav otrādi," teic Mālpils profesionālās vidusskolas direktore Frančeska Ģēvele.

Bez rasēšanas nevar

Nav šaubu, ka jaunam cilvēkam pat ar vidusskolas atestātu kabatā bez profesijas nav lielu izredžu atrast labu darbu. Turklāt ne katram ir interese un materiālās iespējas, lai varētu studēt. "Tajā pašā laikā vidējā profesionālā izglītība dod iespēju apgūt vispārizglītojošos mācību priekšmetus – fiziku, ķīmiju, matemātiku, svešvalodas, ekonomiku, vēsturi un sociālās zinības, bet līdztekus – zināšanas un prasmes, kas saistītas ar konkrētas profesijas apguvi," atgādina profesionālās vidusskolas direktore F. Ģēvele.

Izdzirdot pieņēmumu, ka ne viens vien uzņēmējs sūdzas, ka darba tirgū sāk trūkt strādnieku, kuri saprot tehniskos rasējumus, direktore skaidro, ka Mālpilī rasēšanu vispamatīgāk māca programmā "Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija" un "Interjera dizains", protams, arī būvniekiem un mēbeļu galdniekiem, bet mazāk programmā "Ēdināšanas pakalpojumi". Tur rasēšanas vietā ir zīmēšana un gleznošana, lai audzēkņiem attīstītu krāsu izjūtu, kas noder pie galda klāšanas un telpu noformēšanas.

Taču arī pati rasēšana dalās divās daļās: viena – grafiskā rasēšana ar roku ‒ dod pamatprasmes, kas vajadzīgas, lai nākamie celtniecības speciālisti iemācītos izveidot un lasīt rasējumus un saprastu būvelementu savietojamību; otrs virziens ir speciālā rasēšana jeb tehniskā grafika, proti, datorā jāprot izveidot trīsdimensiju rasējumus, kas nepieciešami iekšējo un ārējo komunikāciju tīklu un telpu interjera veidošanai.

Māca domāt radoši

"Jau sen ir skaidrs, ka, jo bērns ātrāk iemācas kaut ko darīt ar rokām, pieslēdzot prātu un sirdi, jo lielākas cerības, ka dzīvē no viņa sanāks lietaskoks. Arī vēlāk šāds cilvēks visu, ko iesāks, paveiks labāk un elastīgāk piemērosies jauniem apstākļiem.

Tas ir tieši tāpat kā ar auto vadīšanu ‒ vai cilvēks iemācās braukt ar auto jaunībā, vai arī, piemēram, 60 gadu vecumā, kad braucot gan pats uz ceļa jūtas nedroši, gan rada riskantas situācijas citiem," skaidro F. Ģēvele.

Taču Mālpils profesionālajā vidusskolā tiek domāts arī par to, kā jauniešos attīstīt radošumu. Direktore par pareizāko uzskata audzēkņiem piedāvāt dažādu pieredzi, tostarp zināšanas par uzņēmējdarbību, jo tas rosina arī uz netradicionālu domāšanu, kas savukārt dod iespēju apliecināt sevi ‒ gan veidojot jaunus uzņēmumus, gan strādājot lielā kompānijā.

"Jo vairāk mēs ļausim jaunajiem cilvēkiem pētīt un mēģināt, jo labāk viņos attīstīsies radošā domāšana," uzskata direktore, piebilstot, ka par to runā arī cilvēki, kas plāno valsts nākotni.

Ja ir interese par arodu, sekmes uzlabojas

Nenoliedzot, ka arodskolu kvalitāte ir jāpaaugstina, F. Ģēvele tomēr atgādina, ka, pirms apgūt profesiju, jauniešiem pašiem ir jāsaprot, ko viņi grib. Mālpils profesionālās vidusskolas beidzējiem nav problēmu iekļauties darba tirgū, bet daļa audzēkņu turpina mācības augstskolā – Tehniskajā universitātē vai Lauksaimniecības universitātē. Iespēja turpināt izglītību pēc arodvidusskolas ir tieši tāda pati kā pēc vidusskolas vai ģimnāzijas beigšanas.

Mālpilī pieprasītākās ir inženierkomunikāciju tehniķa un ēdināšanas pakalpojumu speciālista programmas. Pieprasīta ir arī interjera noformētāja specialitāte, lai gan šī profesija darba tirgū vēl līdz galam nav novērtēta. Mālpils skolu beigušie dizaina speciālisti pārzina arī celtniecības darbus. Viņu zināšanas noder tad, ja, piemēram, tiek pārbūvētas lauku mājas, iekārtojot tur modernas dzīvesvietas. Pieprasīti ir arī mēbeļu galdnieki un būvnieki. Tās ir tautsaimniecībai prioritāras specialitātes, un valstī šādu profesiju strādnieku trūkst.

"Cita lieta – vai jaunieši vēlas apgūt šīs profesijas, cerot, ka varēs strādāt tepat Latvijā un saņemt pienācīgu atalgojumu. Un tā nav tikai mūsu skolas problēma. Lai iestātos Mālpils profesionālajā vidusskolā, vidējai atzīmei, beidzot pamatskolu, jābūt virs četrām ballēm, lai gan atnāk audzēkņi arī ar ļoti labām sekmēm. Aizejot no mums, vidējā atzīme parasti ir krietni augstāka. Atbirums biežāk rodas tāpēc, ka audzēkņiem vienkārši nav naudas, ar ko atbraukt uz skolu, jo transporta izdevumu kompensācijas viņiem nav. Turklāt pie mums brauc ne tikai tuvējo novadu jaunieši, bet arī no Latgales un Kurzemes," saka direktore.

Viņa uzskata, ka par audzēkņa atbilstību izvēlētajai profesijai patiesībā jāsāk domāt jau pamatskolas 5. klasē karjeras izglītības ietvaros, kad tiek apzinātas jaunā cilvēka vēlmes un ievērotas viņa spējas. Kad cilvēks nonāk tehnikumā, viņš jau savu izvēli ir izdarījis un tā balstās uz to, kas viņam patīk.

"Bieži vien ir tā, ka pamatskolā sekmes nav bijušas spožas, jo nav bijusi motivācija mācīties. Sastopoties ar izvēlēto profesiju, rodas motivācija mācīties, un rezultāti parasti ir ļoti labi. Turklāt tiem, kuri mācās mūsu skolā, jārēķinās, ka būs jāmācās arī vēlāk, jo neviens jau īsti nezina, kādas būs ražošanas prasības, piemēram, 2030. gadā, kādas profesijas tad tiks pieprasītas," uzsver skolas direktore.