Īpaši slikti šajā jomā klājas privātmāju iedzīvotājiem, ja vien katra mājsaimniecība neuzņemas savu sašķiroto atkritumu izvešanu individuāli.
Ja atkritumu konteineri būs rokas stiepiena attālumā, tad šķirosim
Arī biedrības "Homo Ecos" projektu vadītāja Agita Pusvilka piekrīt, ka Latvijā šķirošanas rādītāji, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur dalīti tiek savākta teju puse mājsaimniecību atkritumu, ir salīdzinoši zemi. Tomēr viņa norāda, ka tas ir saprotami.
"Mēs esam konstatējuši, ka cilvēku zināšanas, izpratne un vēlme šķirot ir salīdzinoši augsta, bet, ja nav nodrošināta infrastruktūra, ērti pieejami konteineri blakus mājai, tā sabiedrības daļa, kas ar savu sašķiroto atkritumu maisiņu dosies kilometra attālumā, ir ļoti maza," stāsta Agita.
Viņa norāda, ka, lai gan gadu no gada cilvēkiem tiek stāstīts par to, cik pareizi un labi ir šķirot atkritumus, pārmaiņas nenotiek tik strauji. Un tieši ērta un parocīga atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra būs tā, kas cilvēkus motivēs dalīti vākt atkritumus. Tāpat arī bērni, uzzinot par šķirošanu skolā, var iedvesmot vecākus tam pievērsties. Un, iespējams, tieši jaunā paaudze nākotnē būs tā, kam atkritumu šķirošana šķitīs pašsaprotama.
Šobrīd, pēc "Latvijas Zaļa punkta" aplēsēm, visā Latvijā ir 2,4 tūkstoši atkritumu šķirošanas punktu un 65 laukumi, kur var nodot atkritumus, turklāt katru gadu šķirošanas vietu skaits pakāpeniski pieaug par aptuveni 5% gadā.
Pašvaldības pienākums nodrošināt atkritumu šķirošanu
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldībām ir pienākums nodrošināt atkritumu šķirošanu novadā, un katras pašvaldības atbildība ir, kādu apsaimniekotāju izvēlēties un kādus kritērijus atkritumu apsaimniekošanai tam izvirzīt, arī attiecībā uz šķirošanu.
Tāpat arī pašiem iedzīvotājiem ir jāizrāda iniciatīva un droši jāprasa atkritumu šķirošanas konteiners mājas pārvaldniekam, atkritumu apsaimniekotājam vai pašvaldībai, ja tāds vēl nav. Turklāt, ja konteiners ir tālu, arī tā atrašanās vietu var droši mainīt.
Mārupieši un ādažnieki – aktīvi šķirotāji
Organizācijā "Latvijas Zaļais punkts" norāda, ka attiecībā uz dalīto atkritumu vākšanu Pierīgā vislabāk sokas Mārupes un Ādažu novada pašvaldībā. Mārupes novada pašvaldība jau pirms trim gadiem, rīkojot iepirkumu konkursu, noteica, ka atkritumu apsaimniekotājam ir jāspēj nodrošināt dalīto atkritumu vākšanu ne tikai no daudzdzīvokļu namu pagalmiem, bet arī no privātmājām, savukārt Ādažu novada pašvaldībā katrs privātmāju īpašnieks pie saviem šķirošanas konteineriem tika pērn.
Turklāt Mārupes novada pašvaldība bija pati pirmā Latvijā, kas šķirošanā iesaistīja arī privātmāju īpašniekus. Tagad šķirotie sadzīves atkritumi reizi mēnesī no novada teritorijas, tajā skaitā no privātmājām, tiek savākti bez maksas. Pašvaldībā stāsta, ka tolaik izšķirties par šādu jaunu atkritumu apsaimniekošanas modeļa ieviešanu viņus mudināja ne vien vēlme rūpēties par vides veselību, bet arī iedzīvotāju lielā interese par iespēju uzsākt atkritumu šķirošanu.
Iepriekš:
Par atkritumu šķirošanu jāaizdomājas jau iepērkoties
Mārupieši, šķirojot atkritumus, būtiski ietaupa
Iemesli, kāpēc būtu jāšķiro atkritumi
* Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada aptuveni 310 kilogramu atkritumu, bet visi Latvijas iedzīvotāji kopā gada laikā rada aptuveni 613 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām tikai 15,8% tiek nodoti otrreizējai pārstrādei.
* Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā sliktākajiem rādītājiem sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrādē, jo 84% atkritumu joprojām nonāk poligonos.
* Turklāt vismaz 70% no visa tā, ko mēs izmetam, ir pārstrādājami un šķirojami atkritumi, ja pieskaitām nolietotās elektropreces, baterijas, autoriepas, bioloģiskos atkritumus, bet 30% no tā, ko mēs izmetam sadzīves atkritumu konteinerā, ir iepakojums – papīrs, plastmasa, stikls.
* Pirmkārt, šķirojot atkritumus, mēs samazinām kopējo apglabājamo atkritumu daudzumu, kas uz visiem laikiem nonāk atkritumu poligonā.
* Otrkārt, sašķiroto atkritumu pārstrāde ļauj taupīt enerģiju un dabas resursus. Piemēram, stiklu var pārstrādāt neskaitāmi daudz reižu, bet plastmasu, ko ražo no neatjaunojamā dabas resursa naftas, var pārstrādāt 30 reižu, savukārt viena tonna otrreiz izmantota papīra izglābj 14 kokus.
* Treškārt, atšķirojot pārstrādājamos atkritumus no kopējās atkritumu plūsmas, mēs samazinām ikmēneša mājsaimniecības izdevumus par atkritumu izvešanu, jo sašķiroto atkritumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas.
Avots: "Eurostat" 2012. gada dati; "Latvijas Zaļais punkts"
