Ar plastmasas izstrādājumiem ir grūtāk, jo plastmasas veidu ir tik daudz, ka nereti rodas jautājums, vai, piemēram, saldējuma, krēma trauciņu maz drīkst mest turpat, kur tiek vāktas PET pudeles?
"Ja cilvēki neizprot, kā pareizi šķirot plastmasas iepakojumu, mēs iesakām visus plastmasas veidus likt plastmasai paredzētajā konteinerā, jo atkritumu poligonā viss saturs uz šķirošanas līnijām tiek profesionāli pāršķirots. Ja kāds no iepakojuma veidiem nebūs derīgs pārstrādei, to nošķiros nost," norāda "Homo Ecos" projektu vadītāja Agita Pusvilka. "Labāk, ja cilvēks saliek vienkop visu plastmasu, nevis dalīti vāc tikai PET pudeles, pārējos plastmasas izstrādājumus izmetot pie sadzīves atkritumiem."
Turklāt, lai šķirotu atkritumus, nav jādzīvo lielā privātmājā ar atsevišķu nojumi atkritumu šķirošanas konteineriem. Atkritumus itin viegli var šķirot arī tipveida daudzdzīvokļu nama divistabu dzīvoklī. Pietiks, ja papildus sadzīves atkritumu konteineram ierīkosi kasti vai spaini, kur atsevišķi likt, piemēram, papīru, PET un plastmasu.
Tāpat maldīgs ir priekšstats, ka pie mājas esošo četru atkritumu šķirošanas konteineru saturs tiek izgāzts vienā mašīnā. Parasti visi sašķirotie atkritumi tiek izvesti kopā, vienā mašīnā, bet atsevišķi – otrā mašīnā – tiek izvesti sadzīves atkritumi.
"Protams, ja šoferi redz, ka dalītās vākšanas konteineros ir samesti sadzīves atkritumi, viss sašķirotais materiāls var kļūt nederīgs, jo pie liela sadzīves atkritumu piejaukuma nelīdzēs pat šķirošanas līnija. Šādā gadījumā viss konteinera saturs diemžēl nonāks poligonā," brīdina Agita.
Tomēr ne visus mājsaimniecībā radītos atkritumus var mest konteineros, kas paredzēti dalīti vāktajiem atkritumiem. Tādas lietas kā metāla izstrādājumi, lielgabarīta atkritumi, būvgruži un neizjaukta nolietota elektrotehnika ir jāved uz šķirošanas laukumiem, savukārt videi kaitīgās preces – baterijas un akumulatorus, luminiscentās spuldzes – var nodot gan šķirošanas laukumos, gan šo preču tirdzniecības vietās, bet medikamenti, kam beidzies lietošanas termiņš, gan jānes tikai uz aptieku.
"Mūsu lielā ideja ir tāda – lai mēs līdz tam atkritumu šķirošanas brīdim vispār nenonāktu. Svarīgi ir, lai cilvēki, jau iepērkoties, skatītos, cik daudz iepakojuma ir produktam. Tā ir būtiska lieta, par ko cilvēki nepadomā. Nereti viens produkts ir ļoti skaisti iesaiņots divās vai trīs kastītēs. Cilvēki neaizdomājas, ka, piemēram, banānu ķekaru nav nepieciešams likt atsevišķā maisiņā! Gribētos, lai cilvēki lietotu iepakojumu, kas ir daudzkārt izmantojams. Tomēr ne visi grib dzirdēt par atgriešanos pie burciņām un pudelēm, ejot uz veikalu," saka Agita.
Viņa teic, ka cilvēki labprāt dotos uz veikalu ar savu iepakojumu, ja vien tas viņiem neliktos tik sarežģīti. Šāda veida iepirkšanās prasa ļoti rūpīgu plānošanu, jo neiesi taču no rīta uz darbu ar klandzošām burciņām somā, lai pēc tam vēlāk vakarā varētu iepirkties. Turklāt lielveikalā ar līdzpaņemto stikla burciņu vai pudeli, visticamāk, nebūs ko darīt, jo vienīgi tirgū vai atsevišķos mazajos veikaliņos ir iespējams šādi iepirkties.
"Mēs esam spiesti iet lielveikalā un pirkt produktu tādu, kā tas ir iefasēts. Cilvēkiem tīk preces ērtā, ātrā un lētā iepakojumā, jo tas ir komforts. Tā ir patērētāju vides radīta kultūra, kas mūs piespiež audzēt atkritumu apjomu," saka eksperte.
