Dzīve un ticība

Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca Ķekavas novadā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, pamazām atgūst savu spozmi. 30. jūnijā noslēdzas baznīcas restaurācijas pirmā kārta, bet līdz šā gada beigām iecerēts to atjaunot pilnībā.

Pieminēšanas vērts vēsturisks notikums jūnijā, manuprāt, ir 1530. gada Augsburgas reihstāgā, vācu nācijas Svētās Romas impērijas parlamentā, tapusī ticības apliecība.

Vairāk nekā pirms diviem gadiem (2013. gada 27. februārī) LU Teoloģijas fakultāte rīkoja publisku diskusiju par ticību un kultūru. Uzaicinātais runātājs bija Latvijas Romas katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Šo tikšanās reizi arhibīskaps sāka ar savām pārdomām par tematu un vēlāk turpināja, atbildot uz jautājumiem.

Viens no iemesliem, kāpēc, pagājušā gadsimta 70. gados izvēloties vietu pirmajam nacionālajam parkam Latvijā, priekšroka tika dota Siguldai, nevis Piebalgai, bija milzīgais kultūras pieminekļu blīvums. Tās bija pilis, muižas, daudzie pilskalni pie Gaujas no Siguldas gar Cēsīm līdz pat Valmierai.

Pirmajā Gaujas nacionālā parka zonējumā, ko izstrādāja ģeogrāfe un ainavu pētniece Aija Melluma, bija iezīmētas rezervātu zonas, dabisko ainavu lieguma, kultūrainavu lieguma, intensīvās rekreācijas, ekstensīvās rekreācijas un neitrālās zonas.

Ilggadējais Gaujas nacionālā parka (GNP) darbinieks, kādreizējais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics uzskata, ka Latvijā gan lauku, gan pilsētas iedzīvotājs, dzirdot vārdu "parks", parasti iztēlojas ainavu ar retiem kokiem, koptiem zālieniem un skaistiem celiņiem.

Otrdien vakarā degs ugunskuri un putos alus – Līgo svētkus atzīmēs gan radu un draugu saimē, gan plašākā pulkā. Lūkojot noskaidrot, kā Jāņus sagaidīs Pierīgas novados, tapa skaidrs, ka koncerti un zaļumballes skanēs līdz rīta gaismai.

Izrādās, ka tikai 7% rīdzinieku atbalsta jūnijā notiekošo "Europride" Rīgā – šādu informāciju Rīgas mērs Nils Ušakovs atklāja kādā tikšanās reizē ar deputātiem. Šie dati ir iegūti no rīdzinieku aptaujām. Visticamāk, ka visas Latvijas mērogā atbalstītāju skaits būtu vēl niecīgāks.

Vairāki simti cilvēku, spītējot nemitīgajam lietum, svētdien līdz saules ausmai Turaidas Jāņkalnā svinēja vasaras saulgriežu svētkus, izdzīvoja latviskās tradīcijas, izbaudīja dabas burvību, saules un Jāņu dziesmu maģiju.

Tā nu ir sanācis, ka jūnijā ir atzīmējami divi vēsturiski notikumi, kas vairāk saistāmi ar luterāņiem, bet ir ar lielu nozīmi ekumēniskajā, jeb visas kristietības vēsturē. Pirmais ir notikums tepat Rīgā.