Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nepilnu divu gadu laikā, kopš sāka darbu, viņš jau 350 cilvēkiem ir palīdzējis atkal satikt vienam otru. Nesen viņš pabeidza darbu pie ļoti neparasta lūguma pēc palīdzības.

Pilots meklē zīdaini, kuram palīdzēja pirms 28 gadiem
"Man daudzus gadus nedod mieru kāda darba epizode, ko piedzīvoju 1985. gadā," stāsta Oļegs Bašmakovs. "Es tolaik strādāju Latvijas civilajā aviācijā. Mēs saņēmām steidzamu izsaukumu slimnieka evakuēšanai no Alūksnes uz Rīgu. Visi helikopteri "Mi-2", ar kuriem veicām sanitārās aviācijas uzdevumus, tajā brīdī bija pacēlušies gaisā. Ātrās palīdzības mašīna ar ārsti jau bija ceļā uz lidostu, tāpēc pieņēmām lēmumu lidot ar lidmašīnu "An-2", ko tautā sauc par kukuruzņiku. Pēc stundas un 15 minūtēm mēs ar Rīgas ārsti sasniedzām Alūksni.

Par lidlauku ar otro pilotu, kurš bija manā ekipāžā, izvēlējāmies Alūksnes ezeru, jo bija februāris un vairākas nedēļas pieturējās stiprs sals. Taču, kad nosēdāmies, ledus vāks zem lidmašīnas aizmugurējās daļas ielūza un nācās krietni papūlēties, līdz no ezera virsmas izdevās pacelties un vēlreiz piezemēties pļavā. Turp devās arī traktors, kas šķūrēja sniegu, bet aiz tā Alūksnes ātrās palīdzības mašīna ar ārsti un pacientu, ko mums steidzami vajadzēja nogādāt Rīgā.

Izrādījās, ka aptuveni metru garā, kapsulai līdzīgā sainītī ir priekšlaicīgās dzemdībās dzimis bērniņš. Mums stundas un 15 minūšu laikā mazulītis bija jānogādā Rīgā, ko mēs arī izdarījām. Kopš tā laika man neliek mieru jautājums, kam tad mēs īsti palīdzējām, meitenītei vai puisītim. Gribējās zināt, kā viņam klājās pēc šī lidojuma."

Meklēja cilvēku, kuram nezināja pat dzimumu
"Vienīgais pieturas punkts, ar ko sākt šķetināt šo situāciju, bija Rīgas mediķes vārds, kuru pilots Oļegs Bašmakovs atcerējās neprecīzi," stāsta Mārtiņš Ziebergs. "Izrādījās, ka daktere Silovriede Larika īstenībā ir Silabriede Marika, kura joprojām strādā par pediatri Juglā. Ar viņas palīdzību atradu Alūksnes pediatri Inesi Priedīti, kura savukārt palīdzēja atrast zīdainīša mammu Litu Birznieci."

"Pirms 28 gadiem man priekšlaicīgās dzemdībās piedzima meitiņa," atceras Lita Birzniece: "Viņa svēra tikai kilogramu, tāpēc mēs abas pirmo mēnesi pavadījām Alūksnes slimnīcā, līdz Ilzīte bija tik stipra, ka viņu varēja vest uz Bērnu klīnisko slimnīcu Rīgā, un uz Alūksni tika izsaukts aviācijas helikopters."

"Kā šodien atceros, ka tajā februārī bija liels aukstums un ļoti dziļš sniegs," stāsta Alūksnes slimnīcas pediatre ārste Inese Priedīte. "Pats galvenais bija parūpēties par to, lai bērniņam būtu silti. Satinām mazo meitenīti segās. Salikām bērniņam visapkārt termosus ar siltu ūdeni un aptinām apkārt foliju un tad vēlreiz ietinām segā. Tā sapakotu bērniņu ar Alūksnes ātrās palīdzības mašīnu vedām uz aizputināto pļavu, kurā uz slēpēm bija nosēdusies lidmašīna."

Skābekļa balonā pietiks stundai un 15 minūtēm
Otrs pilots Aleksandrs Ščerbakovs, kurš arī piedalījās šī uzdevuma veikšanā, atceras: "Alūksnes ārste iedeva Rīgas ārstei rokās apmēram metru garu vīstoklīti. Viņa tūdaļ bērniņu ielika speciālā apsildāmā kastē, kas bija hermētiski noslēgta, lai tajā uzturētu mazulītim vajadzīgo siltumu.

Kastes ārpusē atradās skābekļa balons, no kura pa smalku caurulīti skābeklis tika padots kastē, kurā atradās bērniņš. Skābekļa pietika stundai un 15 minūtēm, un mums pa šo laiku zīdainīti bija jāpagūst nogādāt Rīgā, ko mēs arī veiksmīgi izdarījām."

Par turpmāko notikumu gaitu stāsta mamma Lita Birzniece: "Bērnu klīniskajā slimnīcā Rīgā, Vienības gatvē, mēs ar Ilzīti pavadījām pusotru mēnesi, kamēr meitiņa pieņēmās svarā līdz divarpus kilogramiem. Pēc tam abas atgriezāmies Alūksnē."

Mazā Ilzīte izaugusi par jaunu, skaistu sievieti
"Savu bērnību es pavadīju Alūksnes rajonā, Zeltiņu pagastā, kā provincē ierasts kuplā ģimenē, kur kopā dzīvojām vairākas paaudzes," stāsta Ilze Folka. "Man ir divi brāļi – viens vecāks un viens jaunāks, un viena vecāka māsa. No vecākiem man ir palikusi tikai mamma, jo tētis 2011. gadā nomira. 2008. gadā iepazinos ar savu vīru, un šā gada 11. janvārī (manā dzimšanas dienā) mēs salaulājāmies Doma baznīcā. Patlaban abi dzīvojam Rīgā. Es strādāju apsardzes uzņēmumā "G4S" par Operatīvās vadības centra operatori, bet mans vīrs strādā LR Nacionālajos bruņotajos spēkos."

Ilze atzinās, ka bijusi ļoti pārsteigta, uzzinot, ka ir cilvēks, kurš tik daudzus gadus domā par viņu un vēlas satikt. Šogad februārī Oļega Bašmakova vēlme piepildījās. Pēc 28 gadiem viņam Doma laukumā ar ziedu pušķi rokās nāca pretī jauna, skaista sieviete, kura viņam visus šo šos gadus bija prātā kā maziņš zīdainītis. Pēc ļoti emocionālajiem tikšanās mirkļiem pilots vairākas stundas viesojās Ilzes ģimenē.

"Oļegs Bašmakovs ir ļoti vīrišķīgs, sirsnīgs cilvēks ar plašu dvēseli," atzīstas Ilze. "Viņš joprojām darbojas aviācijā. Viņam ir sieva un divi brīnišķīgi dēli, no kuriem vecākais iet tēva pēdās, arī viņš ir aviācijas pilots."

Šo dzīvesstāstu, ko atšķetināja Mārtiņš Ziebergs, Baltijas 1. kanāls izstāstīja arī raidījumā "Gaidi mani", kuru no Maskavas ēterā raidīja šā gada 22. martā. Lasītājiem iespēja noskatīties raidījuma videoierakstu šeit.

Iepriekš:
Detektīvs, kurš palīdz cilvēkiem atgūt laimi - savas ģimenes
Krimuldietes stāsts: ģimenes atkalsastapšanās pēc 23 gadiem
Meklē tuviniekus un paziņas Pierīgā