Proti, runa ir par īsu brīdi pēc dzimšanas nomirušu un mātes miesās mirušu cilvēku cieņu, pēdējā goda parādīšanu viņiem. "Ļoti daudzi no mums pazīst kādu ģimeni, kurā bērns miris vēl nedzimis vai īsi pēc piedzimšanas. Medicīniski šādus nāves gadījumus agrīnajā grūtniecības stadijā, līdz 22. nedēļai vai 500 gramu svaram, sauc par spontānajiem abortiem," raksta Voldemārs Lauciņš vietnē gudribassakums.lv. "Tiem, kuri nav ar šo traģēdiju saskārušies personīgi (piemēram, man), rodas jautājums par to, kas notiek pēc šādas traģēdijas. Šādu mazo cilvēku mirušās miesas tiek pieskaitītas medicīniskajiem atkritumiem. Taču – vai cilvēka miesas pēc nāves tik tiešām ir tikai šādi medicīniski atkritumi?
No vienas puses, var vien mēģināt saprast to briesmīgo zaudējumu sajūtu un bēdas, kurās vecāki (īpaši – mātes) ieslīgst pēc šāda nelaimes gadījuma, un pieļaut, ka daļai ir pārlieku sāpīgi risināt jautājumus par sava mirušā bērna apbedīšanu. Savukārt, no otras puses, ir vecāki, kuri vēlas savus bērnus pienācīgi apbedīt, pat bez personas koda un oficiālo iestāžu konstatēta cilvēka esamības. Turklāt nav jau runa tikai par vecākiem, ir runa par Dieva radītu cilvēku, kuram ir tiesības saņemt kaut vai tikai vienu atziņas un cieņas žestu – tikt pienācīgi un godpilni apbedītam.
Protams, ja to uzņemas vecāki (radi), tad valsts likumi būtu jāsakārto tā, lai viņi to varētu izdarīt. Pašlaik tāda iespēja nav likumos paredzēta. Tomēr, vai arī medicīnas iestādēm nebūtu jānodala šāds cilvēks no "medicīniskajiem atkritumiem"? Šis noteikti nav viedoklis ar gatavām atbildēm, bet reakcija uz nedaudz plašāku un specifiskāku rakstu.
Pirmkārt, ir svarīgi apzināties, ka Bībelē Ījaba grāmatā minētā nomiršana pirms dzimšanas nav kāda hipotētiska valodas forma (piem., 3:11, u. c. vietās), bet gan realitāte, kas skar gaužām daudzus cilvēkus. Otrkārt, ir iedrošinoši lasīt, ka ir cilvēki, kuri, pārdzīvojot savu personisko traģēdiju, paceļ šo tik sāpīgo tematu un mēģina meklēt risinājumus. Visbeidzot, ir labi, ka arī kristieši nebaidās saskarties ar šo sāpi un vest šādas traģēdijas skartos pie vienīgā patiesā visu sāpju remdētāja – mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus."
Dzimis pirms 22. grūtniecības nedēļas. Utilizēšana kopā ar medicīniskajiem atkritumiem
Raksts ar šādu virsrakstu lasāms portālā "Delfi.lv", kur plašāk pastāstīts par minēto iniciatīvu, kā arī minēti diemžēl šie bēdīgie piemēri iz dzīves: "Cīnījos tik, cik man toreiz bija spēka, gāju runāt ar slimnīcas galveno ārstu, bet neviens man neko sakarīgu neatbildēja, kur bērniņš paliek pēc dzemdībām. Tas ir visšausmīgākais, ka nesaņem skaidru atbildi," tā sāpīgajās atmiņās dalās kāda sieviete interneta resursā "Dvēseļu dārzs.lv". Tā ir īpaša vieta, kur garīgu atbalstu var gūt vecāki, kas zaudējuši bērnus.
Turpat virtuālās debesīs var iedegt arī zvaigznīti par saviem nedzimušajiem bērniem. Tiesa, ar zvaigznīti vien sirds mieram nepietiek. Daudzām nekļuvušajām mammām nav bijusi pat iespēja atvadīties no sava nedzimušā bērna.
"Kad sieviete paliek stāvoklī, viņa negaida ne augli, ne embriju. No pirmās dienas viņa gaida bērniņu. Bet, ja grūtniecība pārtraucas pirms 22. nedēļas, mirušais bērniņš likuma izpratnē kļūst par medicīnisko atkritumu un tiek utilizēts kopā ar pārējiem atkritumiem," tā par pašreizējo situāciju stāsta Žanete Drone. Savā stāstā viņa dalās Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīcas atbalstītajā pasākumā par nedzīvi dzimušo bērnu un viņu vecāku tiesībām.
Arī Žanetes mazais dēliņš pasteidzās – viņš nāca pasaulē 18. nedēļā un tikai tāpēc, ka abi vecāki bija ļoti neatlaidīgi, bet slimnīcas personāls nenobijās neievērot nerakstītās likuma normas, bērniņa mirstīgās atliekas mazā kastītē ar norunu, ka tā netiks vērta vaļā, atdeva sērojošajiem vecākiem.
Jāizpilda kvalifikācijas normas
Lai cik skumja būtu realitāte, vecākiem vieglāk samierināties ar notikušo traģēdiju tad, ja viņiem ir iespēja atvadīties no bērniņa, to apbērēt un izveidot kapu kopiņu vai vismaz vietu, kur pakavēties un pasērot. To visu var tikai tad, ja bērniņš "kvalificējas" – piedzimst ne agrāk kā 22. grūtniecības nedēļā vai arī ir vismaz 500 gramus smags. Pretējā gadījumā viņam nepienākas personas kods un nav arī tiesību tikt apbērētam.
Lielākoties vecāki nesaņem savu bērniņu mirstīgās atliekas, viņiem nav iespējas atvadīties un noslēgt šo savu dzīves posmu. Viņi ir apjukuši, nelaimīgi un nezina, ko drīkst prasīt. Pašlaik esošā Latvijas likumdošana neparedz nekādu risinājumu pavisam mazajiem nedzīvi dzimušajiem bērniem.
Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem, no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā gadā vidēji pārtrūkst ap 3300 grūtniecību. Tas nozīmē, ka katra septītā astotā grūtniecība "izput". Lielākā daļa – līdz trešajam grūtniecības mēnesim, bet ap 170 grūtniecību pārtrūkst no ceturtā līdz sestajam mēnesim, vēl 170 grūtniecības gadā beidzas no sestā līdz devītajam mēnesim vai arī bērns mirst drīz pēc dzemdībām.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienesta kapelāne Lelde Titava stāsta, ka emocijas, ko piedzīvo sieviete, kuras grūtniecība pārtūkst 7. vai 17.nedēļā, pārāk neatšķiras, jo jebkurā gadījumā tas ir gaidītā bērna zaudējums.
Mēģinās mainīt likumu
Sabiedriskās iniciatīvas grupa "Zvaigžņu bērns", kurā apvienojušies vecāki, mediķi un citi profesionāļi, uzsākuši darbu pie izmaiņām likumdošanā, kas paredz iespēju arī ļoti agri dzimušos bērnus apglabāt. Izmaiņas iecerēts ieviest "Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā", un pašlaik atzinumi saņemti jau no Tieslietu, Finanšu un Veselības ministrijām, ka principā grozījumi ir nepieciešami.
Izmaiņas atbalsta arī medicīnas darbinieki, kas pašlaik ir neskaidra situācijā – likums ne atļauj, ne aizliedz izsniegt mirušo bērniņu. Likums vienkārši par šo situāciju nerunā, tāpēc rezultāts ir atkarīgs no katra izpratnes, kas ir atļauts, bet kas – nē.
Iesniegtās izmaiņas paredz:
Noteikt, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties cieņpilni atvadīties un apbedīt savu mirušo bērnu neatkarīgi no grūtniecības laika, kurā viņš zaudēts.
Noteikt, ka slimnīcām ir pienākums cieņpilni un atsevišķi no medicīniskajiem atkritumiem apbedīt visu bērnu mirstīgās atliekas neatkarīgi no grūtniecības ilguma, kurā viņš zaudēts
Nodrošināt sociālās garantijas (pabalstus un atveseļošanās atvaļinājumu) mātēm, kas piedzīvo bērna zaudējumu, atkarībā no grūtniecības ilguma, kurā viņa zaudēja bērnu.
Tas nozīmē, ka sociālās garantijas un atvaļinājumu varētu saņemt arī sievietes, kuru grūtniecība ir beigusies ar spontāno abortu. Apmērs un dienu skaits būtu atkarīgs no laika, kad grūtniecība pārtraukusies. Pašlaik viņa uzreiz pēc nelaimes ir spiesta doties uz darbu un pilnībā atdoties darba pienākumu pildīšanai. Iniciatīvas grupas pārstāvji gan uzsver, ka šis jautājums vēl ir apspriešanas procesā un tas ir arī saistīts ar valsts budžeta iespējām.
Citu valstu pieredze
Latvija ir tikai ceļa sākumā, bet nevar teikt, ka citviet pasaulē par pāragi dzimušo bērniņu apglabāšanu un vecāku (īpaši mammu) aprūpi būtu domāts jau sen iepriekš.
Vācijā tikai pērnā gada nogalē ir pieņemtas izmaiņas civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas paredz vecākiem, kuru bērns piedzimis nedzīvs zem svara 500 grami, tiesības reģistrēt viņu kā personu. Arī mātes pasē reģistrē bērna miršanas faktu. Tāpat pēc vecāku pieprasījuma notiek bērniņa mirstīgo atlieku apbedīšana. Hamburgas un Brēmenes zemēs pašlaik eksistē pienākums apglabāt visus nedzīvi dzimušos bērniņus pēc 12. grūtniecības nedēļas. Mātei pienākas pēcdzemdību atvaļinājums 12, 8 vai 6 nedēļu garumā atkarībā no grūtniecības nedēļas, kad bērns ir dzimis.
Arī Polijā vecākiem, kuru bēri miruši spontānā aborta rezultātā, ir tiesības saņemt miršanas apliecību un likumīgi apglabāt mirstīgās atliekas. Igaunijā līdz šim izveidots viens dvēseļu dārzs, kas darbojas pēc privātas iniciatīvas.
Latvijā pirmais dvēseļu dārzs atrodas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas teritorijā. Otru šādu dārzu veidos Rīgas Lutera baznīcas teritorijā Torņakalnā.
Iepriekš:
Lelde Titava: Latvijas sabiedrībā nav pietiekamas līdzjūtības mirušu bērniņu vecākiem
Dvēseļu dārzā pieminēs nedzīvi dzimušos un drīz pēc dzemdībām mirušos bērnus
Par nedzimuša bērna tiesību aizsardzību
"Par dzīvību": Dzīvība sākas no ieņemšanas brīža