Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šis ir tā sauktais bauslības trešais lietojums.

Ir kāds visai izplatīts, bet maldīgs uzskats, proti, ja reiz dzirdēts Evaņģēlijs, bauslības pamācības vairs nav vajadzīgas. Vai tad tieši to neraksta apustulis Pāvils: "Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti. Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums. Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū." (Gal.3:24-28)

Pirms brīža aplūkotajiem Evaņģēlija redukcionistiem gan gribētos, lai bauslība jeb Radīšanas kārtība tiek atmesta, un cilvēki varētu ieviest paši savējo. Tieši tikko citētā Rakstu vieta tiek bieži izmantota, lai parādītu, ka Evaņģēlijs atceļot bauslību. Taču tā nekādā ziņā nav Rakstu vēsts. Iepriekš pārrunātā gaismā ir skaidri saprotams, par ko apustulis runā. Ne jau par bauslība atmešanu, bet gan par jauno realitāti, ka tos, kuri ticībā tapuši par Dieva bērniem, bauslība vairs nevar apsūdzēt Dieva priekšā (Rom 10:4). Visi viņu grēki ir piedoti Kristus dēļ. Vai tas atceltu Radīšanas kārtību šajā pasaulē? Protams, nē! Vai tas atceltu nepieciešamību darīt Dievam tīkamus darbus? Protams, nē! Kad koks padarīts labs, vai tad no tā nesagaida labus augļus? (Mt 12:33)

Nu jā, bet Pāvils taču raksta, ka Kristū vairs nav "ne jūda, nedz grieķa, nedz kalpa nedz svabadā, ne vīra, nedz sievas". Vai tas nozīmētu radībā esošo atšķirību atmešanu? Protams, nē! Tas ir skaidrs, ka attiecībās ar Dievu nav nekāda nozīmes tam, kas esam virs zemes. Tieši par to Pāvils raksta. Kad Kristībā un ticībā tiekam darīti par Dieva bērniem, Viņa priekšā visi esam vienlīdzīgi.

Atšķirībām nacionālajā piederībā, sociālajā stāvoklī, dzimumā utt. – nevienam no šiem parametriem nav nekādas nozīmes, neviens no tiem nedod nekādas priekšrocības Dieva priekšā. Bet vai atjaunotas attiecības ar Dievu atceltu nepieciešamību dzīvot pēc bauslības kā Dieva paša iedibinātas kārtības? Protams, nē! Vai jūds pēc Kristības vairs nebūtu jūds, un grieķis nebūtu grieķis? Vai vīrietis pēc Kristības vairs nebūtu vīrietis un sieviete nebūtu sieviete? Cik trakam gan jābūt, lai ko tādu apgalvotu!

Bet kāda tad ir bauslības nozīme (trešais lietojums) tiem, kuri Kristū darīti par Dieva bērniem? Kā jau iepriekš vairākkārt uzsvērts, bauslība ir nekas cits kā Radīšanas kārtība, veids, kā cilvēkiem funkcionēt harmonijā ar Radītāja gribu. Bauslis ir "svēts, taisns un labs" un "bauslība ir garīga" (Rom.7:12, 14). Kad Dievs izglāba Israēlu no Ēģiptes verdzības, Viņš nedarīja to tāpēc, lai Israēls darītu, kas tam ienāk prātā. Jahve Israēlu izglāba, lai tas atkal varētu dzīvot saskaņā ar Dieva Radīšanas kārtību.

Kad Israēls bija izvests no Ēģiptes, kad Dieva un cilvēku attiecības bija atjaunotas, Jahve dāvāja viņiem Savu bauslību. Kā Mozus to pasniedz: "Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesas, kā Tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tā darītu tai zemē, kuru jūs ejat sev iemantot. Turiet un dariet, jo tā būs jūsu gudrība un saprašana to tautu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: tiešām, šī lielā tauta ir sapratīga un gudra tauta." (Deut 4:5-6) Bauslība netika dota kā kādi ārēji, patvaļīgi izdomāti noteikumi, kuriem būtu jāpakļaujas. Bauslība atspoguļo cilvēku identitāti pēc Dieva labā nodoma. Tā rāda, kas mēs esam, kādai dzīvei esam radīti.

Bauslība mūs nedara par Dieva bērniem, tā mums dota tieši tāpēc, ka esam Dieva bērni. Turpinājums sekos. Vairāk lasiet grāmatā "Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm".

Iepriekš:
Bauslība jaunai dzīvei ar Kristu: bauslības trešais lietojums
Bauslība un Evaņģēlijs
Bauslība pēc grēkā krišanas