Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To apstiprina Jēzus: "Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt." (Mt.5:17) To apstiprina Pāvils, gan savās vēstulēs mudinādams kristiešus uz jaunu dzīvi Kristū, gan ar savu paša piemēru. Kad esam dzirdējuši Evaņģēliju, ka visi mūsu grēki piedoti, kad mūsu attiecības ar svēto Dievu atjaunotas Kristus nopelna dēļ, kad mums dota jauna sirds un jauna griba, tad varam arī bauslību saņemt kā Dieva dāvanu un ar prieku censties tajā dzīvot. Tāda ir gan Vecās, gan Jaunās Derības vēsts.

Dievs "apsola žēlastību un visu labi tiem, kas šos baušļus tur, tāpēc mums būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt dzīvot pēc Viņa baušļiem". Baušļi nav par nedarīšanu, bet darīšanu. "Topiet aizvien pilnīgāki, sekodami tām mācībām, ko no mums esat saņēmuši, proti, kā jādzīvo, lai Dievam patiktu." (1.Tes 4:1)

"Tāpēc, vai pie Tā Kunga mājās būdami vai vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtu Viņam patīkami." (2.Kor 5:9) "Lai bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā." (Kol 1:9-10) "Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta. Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē." (Fil 3:13-15)

Kristus mūs atbrīvo no bauslības apsūdzībām un grēka vainas ne tāpēc, lai mēs dzīvotu paši pēc savām iedomām, bet lai tiektos pēc patiesas brīvības, prieka un harmonijas ar Dieva gribu. Tā nu mums ir desmit vārdi kā dievišķās mācības kopsavilkums par to, kas jādara, lai visa mūsu dzīve patiktu Dievam. Kristū dāvātā grēku piedošana nav mērķis, tā ir līdzeklis. Kā Mārtiņš Luters to uzsver savā Lielajā Katehismā, Evaņģēlijs mums dots tieši tādēļ, lai mēs atkal spētu dzīvot saskaņā ar Radīšanas kārtību. Mums ir radīta jauna, šķīsta sirds, jauna griba, lai mēs atsāktu dzīvot pēc bauslības. Tā ir dārga Dieva dāvana.

Ir jāapzinās, ja šo iespēju neizmantojam, tad nonicinām Glābēju Kristu, kurš savu dzīvību atdeva, lai mēs to iegūtu. Turklāt, atmetot Dieva dāvāto brīvību, dzīvot harmonijā ar Viņa gribu mēs labprātīgi izvēlamies atgriezties grēka verdzībā. Israēls, kad bija atbrīvots no verdzības, cieta ne tādēļ, ka dzīvoja saskaņā ar Dieva doto gudrību. Nē, viņi cieta tieši tādēļ, ka Dieva gudrība tika atmesta un Israēls sekoja apkārtējo tautu paraugam.

Līdzīgs liktenis sagaida ikvienu, kurš, Kristus Evaņģēliju saņēmis, to nelieto, bet, savu jauno identitāti noliegdams, staigā pasaules ceļus. Lai tas nenotiktu, ikvienam kristietim ikdienā vajadzīga bauslība tās trešajā lietojumā. "Dievs dod mums pats sevi – pilnīgi, līdz ar visu, kas Viņam pieder, lai vadītu un palīdzētu turēt desmit baušļus." Turklāt atcerēsimies, ka, Evaņģēlija atjaunotiem, dzīvojot saskaņā ar bauslību, mūsu cenšanās nav veltīga, tā pelnī gan miesīgu, gan garīgu atalgojumu. Kā rakstīts: "Katrs dabūs savu algu pēc sava darba." (1.Kor 3:8)

Turpinājums sekos. Vairāk lasiet grāmatā "Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm".