SIA "Mālpils Agro" uzskata, ka Mālpils pašvaldība atļaujas aizliegt veselu lauksaimniecības nozari, turklāt dome rīkojusi publisko apspriešanu, nesagaidot atzinumu no Vides pārraudzības biroja par plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu.
SIA "Mālpils Agro" direktore Anita Laima Lancmane, jautāta par motīviem, kuri ir par pamatu prasības iesniegšanu tiesā, skaidro: "Pirmkārt, tādu informāciju mēs nevaram izpaust pirms prasība iesniegta tiesā. Varu tikai pateikt, ka Mālpils novada dome ir pieļāvusi virkni procesuālu kļūdu. Otrkārt, iepazīstoties ar lēmumu, nākas secināt, ka pašvaldība savā teritorijā aizliedz veselu lauksaimniecības nozari.
Dome iet vēl tālāk un uzskata, ka Mālpilī nedrīkst atļaut nevienam nodarboties ar tādu uzņēmējdarbību, kurai likumā paredzēta ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra. Šādus lēmumus pašvaldība nav tiesīga pieņemt, kur nu vēl pirms saņemts plānotās darbības novērtējums uz vidi."
Tendencioza aptauja nosaka rezultātu
A. L. Lancmane nav apmierināta arī ar būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu: "Cik iedzīvotāju dzīvo Mālpilī? Cik ir iesniegtas būvniecības ieceres apspriešanas anketu? Cik no šiem iedzīvotājiem, kuri bija tajās ierakstījuši tikai vārdiņu "nē", piedalījās sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, kurā uzņēmums sniedza informāciju par paveikto izpētes darbu? Pat ja neņem vērā faktu, ka daļa no iedzīvotājiem parakstījās uz jau pašvaldības bibliotēkā sagatavotām anketām ar "nē" un kurās jau bija nodrukāti noraidīšanas argumenti un atlika tikai ierakstīt savu vārdu un parakstīties, tad patiešām rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, ja izšķirošais faktors jaunu ražotņu izveidei pašvaldības ieskatā ir anketu skaits ar "jā" vai "nē"."
"Ja pretēji Latvijas likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīviem vienīgais kritērijs uzņēmējdarbības aizliegšanai citai fiziskai personai piederošā īpašumā ir savāktie paraksti ar "es negribu un viss", pat ja šī darbība ir atļauta teritorijas plānojumā, nesagaidot atzinumu par plānotās darbības iespējamo ietekmi uz vidi, ka arī pašvaldība pēc saviem ieskatiem izvēlas, kuram un kādu uzņēmējdarbību atļaut, tad kam Latvijā vispār ir vajadzīgs likums?" jautā uzņēmuma direktore. "Mālpiliešiem gribu atgādināt, ka ir jāievēro arī tās tiesību normas, lai kā tas nepatiktu, kuras nosaka: "Jūs varat lemt, ko ar to darīt, par to, kas pieder jums, bet nevarat lemt par to, kas jums nepieder." Mani pārsteidz, ka ir cilvēki, kas uzskata, ka pašvaldības amatpersonām un deputātiem ir vieni likumi un Latvijai kā valstij ir citi. Tas nav normāli."
Cūkas nevar iesmērēt Latgalei
Par ietekmi uz vidi, par iespējamo cūku fermas būvniecību tālāk no galvaspilsētas, par lauku mēslošanu A. L. Lancmanei dod šādu skaidrojumu: "Ja ir ražotne, kas, Mālpils domes ieskatā, rada negatīvu ietekmi uz vidi, tad kāpēc to var iesmērēt Latgalei, Nītaurei vai kaut kur citur? Ražotne vai nu rada būtiski negatīvu ietekmi uz vidi, vai nerada. Neviena pašvaldība nav labāka par citām. Vai nu ražotne tiek atļauta saskaņā ar likumu, vai nu netiek atļauta nekur. Un to nekonstatē pašvaldība, bet ar likumu noteiktas institūcijas, kurām ir pieredze un eksperti ar atbilstošu izglītību."
"Tas ir pašsaprotami, ka tad, kad cilvēks kaut ko dara, viņš noteikti rada ietekmi uz vidi. Tikai tas, kam vienīgā nodarbe ir svaiga gaisa baudīšana, neietekmē vidi. Jautājums ir, cik kaitīga ir šī ietekme. Tāpēc ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, šis process ir stingri reglamentēts un daudzi investori nogurst un atmet Latvijai ar roku," skaidro A. L. Lancmane. "Satversmes tiesa jau vairākos spriedumos norādījusi, kādos gadījumos drīkst ierobežot otra cilvēka tiesības veikt ar likumu atļautu uzņēmējdarbību savā īpašumā. Tāpēc nav saprotams, kāpēc Mālpils būtu izņēmums. Piemēram, man nav skaidrs, kā drīkst noteikt citiem cilvēkiem, starp citu, novadniekiem, ka viņi nedrīkst savos laukos lietot organisko mēslojumu, bet tiem obligāti jālieto mākslīgais – minerālmēsli, nosaucot to par īpašām rūpēm par vidi un sabiedrību."
Pilsētas izmeši kaitīgāki
Līdzīga pieredze, kad tiek izmainīti dzīves apstākļi un tā saucamā dzīves kvalitāte ir arī pašai SIA "Mālpils Agro" direktorei: "Man arī neviens neprasīja, kad Kalngalē un citos piejūras ciematos "treknajos gados" ienāca Rīga. No teritorijas, kas pamatā tika izmantota lauksaimniecībai, kļuvām par pilsētu. Tomēr es neuzskatu, ka man ir tiesības aizliegt kādam transformēt viņam piederošo lauksaimniecības zemi par apbūvi, ja tas ir atļauts teritorijas plānojumā un būvniecība norit pēc likuma, vai arī cilvēkiem aizliegt pārvietoties ar automašīnām, vai arī lidmašīnām veikt virs mūsu mājām nosēšanās manevrus.
Ne otra cilvēka zemes gabals, ne šoseja, ne gaisa telpa nav mans privātīpašums. Es varu ietekmēt tikai to, ko daru vai nedaru savā zemes gabalā. Tagad mašīnu plūsma gar māju ir lielāka nekā uz Brīvības ielas. Ironiski, ka tagad dzīvojot kā pilsētā, pēc kā tiecas arī Mālpils apbūves paplašināšanas atbalstītāji, mums ir CO2 izmeši un organisko mēslojumu pērkam no atlikušo lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem kā īpašu dārgumu. Viss kā pilsētā. Tas ir strīdīgs jautājums, kas ir labāk."
Smakas nebūs
Vairums Mālpils iedzīvotāju uztraucas par cūku fermas radītām smakām, uz ko A. L. Lancmane norāda: "No pašām cūku novietnēm ārpus uzņēmuma teritorijas nekas nesmird, jo saimnieciskā darbība notiek ēkas iekšpusē. Jautājums ir, kādu tehnoloģiju izmanto. Mūsdienu modernās tehnoloģijas spēj nodrošināt, ka ārpus teritorijas smakas nav. Smārds, par ko iedzīvotāji uztraucas, rodas no kūtsmēslu izvešanas. Kalngalē arī bija dzīvnieku fermas, un nevienam nebija iebildumu, ka tās atradās ciemata centrā, jo padomju gados pirmajā vietā bija darbs un tas bija pašsaprotami, ka ir jāciena katrs arods, kas nodrošina pārtiku. Pie manas mājas divreiz gadā izveda kūtsmēslus: izveda, uzara un pēc tam novāca ražu. Jā, pāris dienas smirdēja, bet man ne prātā nenāca pret to iebilst, jo no bērnības biju mācīta, ka bez kūtsmēsliem nav maizītes. Izveda uz tā paša lauka, kas tagad ir apbūvēts ar dzīvojamām mājām."
"Runājot par ietekmi uz tūrismu, ko piesauc vietā un nevietā, – pie prezidenta pils Rīgā arī smird pēc sausās tualetes," viņa turpina. "Acīmredzot tur ir slikta, bojāta vai novecojusi kanalizācijas sistēma, kas prasās pēc nomaiņas, bet es neesmu dzirdējusi, ka būtu aizliegums šajā rajonā dzīvot vai ka tūristu skaits tāpēc Rīgā ir samazinājies. Tagad mēs esam palikuši tik smalki, ka ar "Armani" džinsiem un "Dior" smaržām pie deguna ēdam pārtiku tikai no veikalu plauktiņiem.
Ja šādi tiks kavēta lopkopības attīstība Latvijā, tad būs tā, ka viss tiks ievests no citām dalībvalstīm, kuras intensīvi strādā pie sava lauksaimniecības preču eksporta. Manuprāt, process neapstāsies, un cilvēki aizbrauks no laukiem uz pilsētu vai pat uz citām valstīm, ja šī tendence Latvijā turpināsies, kad jebkura rūpniecības vai lauksaimniecības iecere tiks "norakta" ar saukli "mēs par tīru gaisu". Šāda pretošanās jebkādam rūpniecības projektam ir bīstams signāls investīciju videi kopumā un jautājums, paliek atklāts – vai cilvēki, kuri nesaņem ienākumus caur valsts budžetu jebkāda formā, var pārtikt no svaiga gaisa?"
Vēl arvien nav saņemts Vides pārraudzības biroja atzinums par ietekmi uz vidi. Projekta veiksmīgas realizācijas gadījumā A. L. Lancmane sola mālpiliešiem iesākumā līdz 16 darbavietām, bet, turpinot attīstīties, – vēl vairāk.
Iepriekš:
Mālpils cūku fermas attīstītāji par savu taisnību cīnīsies tiesā; uzskata, ka nozare ir apdraudēta valstiskā līmenī
FOTO: Mālpils domes deputāti nobalso pret cūku fermu novadā
Lielmežs: Vārds "negribu" ir visstiprākais arguments
Aptaujas rezultāti: Teju 80 % mālpiliešu ir pret cūku fermas būvniecību
Deputāti: Kašķis cūku fermas dēļ Mālpilī būs neatkarīgi no domes lēmuma
"Mālpils Agro" direktore iedzīvotāju protestus uzskata par nepamatotiem
Mālpils cūku fermas pretinieku skaits tikai palielinās
470 pret, 1 par: turpinās sabiedriskā apspriešana par cūku lielfermu Mālpilī
Mālpils mērs par jauno cūku fermu: "Cik tad tur darbavietu, un cik tad tur nodokļu"
Mālpilī audzēs cūkas Krievijai