Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā uzskata ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs. Pēc viņa ieskatiem, valstij vajadzētu daudz nopietnāk regulēt otrā pensiju līmeņa naudas ieguldīšanu, panākot, ka nauda vairāk tiek investēta Latvijā, nodrošināt, ka apkalpošanas maksas tiek samazinātas, kā arī ļaut cilvēkiem izvēlēties savu otrā līmeņa pensijas naudu uzticēt valsts institūcijai, kas varētu to izvietot Latvijas valsts parādzīmēs.

Jau no 2007. gada darbiniekiem, kuriem jāveic iemaksas otrajā pensiju līmenī, vairs nevar šo pensijas uzkrājumu daļu uzticēt Valsts kasei, bet obligāti ir jāizvēlas kāda privāta komercbanka. Līdz ar to komercbankām ir nodrošināta garantēta komisijas naudas plūsma no sociālās apdrošināšanas iemaksām.

It kā uz pašu pensijas otrā līmeņa dalībnieku pleciem uzlikta atbildība par to, cik lielu viņš sakrās savu pensiju, jo bankas piedāvā izvēlēties ieguldīt riskantākos ieguldījumu fondos, kur ir iespēja gan vairāk nopelnīt, gan arī vairāk pazaudēt, vai arī konservatīvos, kur risks ir mazāks. Lielākā daļa iedzīvotāju šajos plānos neorientējas un haotiski vai arī pēc bankas darbinieku ieteikuma izvēlas ieguldījuma plānu, reizēm tā arī nesaprotot, kā tas ietekmēs nākotnes pensiju. Dažkārt, kā "GE Money bank" ieguldījumos, pensiju plānu ieguldījums izrādījies smieklīgi mazs.

Tikmēr pašas bankas noteikušas augstus otrā līmeņa apkalpošanas izdevumus, norāda Jānis Ošlejs. Pēc viņa domām, ņemot vērā, ka bankas vienkārši pāriegulda naudu ārvalstu akciju fondos vai nopērk obligācijas, apkalpošanas izdevumi ir nesamērīgi lieli un valstij vajadzētu noteikt griestus, cik lielas drīkst būt šādu otrā pensiju līmeņa fondu apkalpošanas izmaksas.

Apkalpošanas maksas varētu saprast, ja fondi investētu Latvijas uzņēmumos, kur nepieciešama lielāka rūpība un uzmanība izvērtējot investīcijas, diemžēl lielāko daļu šo līdzekļu bankas izvieto ārvalstīs, tādējādi šī Latvijas iedzīvotāju maksātā nauda nekādu labumu Latvijas ekonomikai nedod.

"Valstij vajadzētu noteikt, cik liela daļa no otrā pensiju līmeņa ir jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā. Tikai Latvijā investētā nauda nes ilgtermiņa labumu pensijas turētājam, paaugstinot visu valsts iedzīvotāju bagātību, tātad arī nākotnes pensijas. ASV ieguldītā nauda padara bagātākus ASV iedzīvotājus," uzsver eksperts.

Ekonomists uzskata, ka valstij tomēr būtu jānodrošina, ka cilvēki savus otrā līmeņa pensijas līdzekļus var ieguldīt arī Valsts kases fondā, kas varētu būt lēts un ar vienkāršu, uz Latviju vērstu ieguldījumu stratēģiju, tā nodrošinot veselīgu konkurenci. Pašreizējo situāciju, ka cilvēki ir spiesti izvēlēties tikai kādu no komercbankām, J. Ošlejs vērtē kā nepareizu.

Pensiju otrajā līmenī tiek ieskaitīti divi procenti no darbinieka algas jeb daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ekonomists Vilnis Zakrevskis uzskata, ka šī daļa ir pārāk niecīga, lai nopietni ietekmētu cilvēka pensiju nākotnē. Sākotnēji bija doma ik gadu palielināt daļu, kas no sociālās apdrošināšanas iemaksām nonāk pensiju otrajā līmenī, taču līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu šo procesu apturēja un arī pašreiz netiek domāts par pensiju otrā līmeņa iemaksu paaugstināšanu.

Pensiju otrajā līmenī iesaistījušies gandrīz 1,2 miljoni iedzīvotāju, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija. Šā līmeņa konservatīvo plānu vidējais ienesīgums pērn bija 8,28 % (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,64 %), sabalansēto plānu vidējais ienesīgums 8,77 % (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,44 %), aktīvo plānu vidējais ienesīgums – 9,15 % (vidējais gada ienesīgums kopš darbības sākuma – 4,14 %), liecina Latvijas Komercbanku asociācijas sniegtā informācija.

Iepriekš:
Maksātnespējas likums – banku lobija meistarstiķis
Četru bērnu māmiņa no Pierīgas: "Hipotekārais kredīts mājai noveda pie tā, ka pazaudējām visu, kas mums bija"
"Lai pasargātu savējos, nestāstu par maksātnespējas procesu"
Eksperts: Bankas patiesībā rīkojas ar "zīmētu" naudu
Ģimene no Inčukalna: Kļuvām par kredīta ķīlniekiem