Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Arī to saņemšanas procedūra taču nevienam nešķita ne pārsteidzoša, ne aizdomīga. Taču kā ir patiesībā?

Kur īsti bankas ņem naudu, ko izsniegt kredītos? Kā patiesībā notiek visi šie ieraksti, un cik no tiem līdzekļiem, kas ierakstīti kontu ciparos, ir reāla nauda un cik – vienkārši virtuāla jeb sazīmēta?

Biedrības "Baltais bruņinieks" valdes loceklis Jevgēņijs Okss ir pārliecināts, ka bankas teju vai no zila gaisa "sazīmē" naudu. Ne jau banknotes, bet gan to, kas atrodas kontos. Līdz ar to kredītā mums jāatdod reāli lati, kamēr bankas izsniegušas vien savās sistēmās iezīmētus ciparus.

– Kā varat pamatot savu apgalvojumu, ka bankas "zīmē" naudu?
– To apgalvoju ne tikai es, bet arī tiesu prakse. Piemēram, tiesas procesā starp SIA "Delfīns un Partneri" un "Parex banku" tiesas lēmumā un tiesas protokolos tiesnese Gavare tā arī uzrakstīja – ""uzzīmēja" naudu uz konta". Varu parādīt gan tiesas lēmumu, gan protokolus. Taču tajā nekā pārsteidzoša nav. Tas ir viens no finanšu pakalpojumiem, kas aprakstīts Kredītiestāžu likumā. Tajā teikts: "izlaiž apgrozībā naudas līdzekļus". Tātad bankas pašas izlaiž un pašas emitē naudas līdzekļus. "Izlaist apgrozībā" vai "uzzīmēt uz konta", tie ir sinonīmi. Tas ir viens un tas pats. Tikai tad, kad mēs sakām – "zīmē uz konta", tas skan satraucoši. Bet vienkārši tas ir juridiski stingra termina "izlaist apgrozībā" sinonīms.

– Kā tad bankas to dara?
– Praktiskajā dzīvē pieņemts tāds termins – "bezskaidrā nauda". Uzreiz jāsaka, ka bezskaidra nauda realitātē neeksistē. Likuma par Latvijas Banku 34. pantā, kā arī Eiropas Savienības Regulā par tēmu, kas ir nauda, rakstīts ļoti precīzi – "tās ir monētas un banknotes, ko izlaidusi Latvijas Banka vai kādas citas valsts centrālā banka". Citas naudas realitātē neeksistē. Bezskaidra nauda nevar būt. Tāpēc cilvēkiem ir galvā juceklis, jo radies iespaids, ka mēdz būt arī bezskaidra nauda.

Taču bezskaidras naudas nav, ir tikai bezskaidras naudas norēķini. Tie ir tādi norēķini, kuros netiek izmantota skaidra nauda, proti, tātad norēķini bez naudas. Tas nozīmē, ka bankas veic bezskaidras naudas norēķinus. Vēl ir jāpaskaidro, ko nozīmē ieraksti klientu bankas kontos. Visi tos sauc par bezskaidru naudu, bet patiesībā tā nav īsta nauda. Kredītiestāžu likums skaidri pasaka, ka tās ir bankas naudas pienākums pret klientu.

Piemēram, kad jūs atnākat uz banku un atnesat naudu, tad kasierim iedodiet savu naudu un tā nonāk bankas kasē. Jums paliek ieraksts bankas kontā par to, ka kredītiestādei ir pienākums pēc jūsu pieprasījuma atdot jums naudu, ko jūs iedevāt. Kad jūs bankai iedodat naudu, to sauc par noguldījumu. Jūs bankai naudu neuzdāvinājāt. Tas ir vai nu termiņnoguldījums, kas nozīmē, ka nauda noguldīta uz konkrētu laiku, vai arī noguldījums pēc pieprasījuma. Ieraksts kontā nozīmē to, ka bankas pienākums ir atdot klientam naudu. Kredītiestāžu likuma 1. pantā par to ir skaidri rakstīts. Tur ir dots skaidrojums, kas ir maksāšanas līdzekļi, proti, tas ir līdzeklis, kas ļauj tā lietotājam saņemt skaidru naudu. Tātad tas ir bankas pienākums.

– Kur tad notiek šī naudas "zīmēšana"?
– Par visu pēc kārtas. Apskatīsim bankas bilances. Tās bilances pasīvos ir redzams, cik daudz naudas ir klientiem viņu kontos. Visas bankas bilances sastāv no divām daļām – noguldījumi un aktīvi, pārsvarā izsniegtie kredīti, ieguldījumi finanšu instrumentos. Pieņemsim, ka bankas aktīvi ir trīs miljardi. Tie ir visi noguldījumi, kas tur "guļ", un vēl neliels pašu kapitāls. Paskatīsimies bankas kasē. Tur ir pavisam nedaudz naudas. Ko mēs redzam – bankas pienākumi jeb saistības ir milzīgas, bet tie ne ar ko nav nosegti.

Teicienu "banka zīmē naudu" var netieši apliecināt ar šo – bankas saistības, ko tā klientiem ir uzzīmējusi, ir lielas, bet nodrošinātas tās nav ne ar ko. Tāpēc bankas kasē naudas ir ļoti maz. Apmēram pus procents no saistībām.

– Kā tas iespējams?
– Jāteic, ka bankas to dara pilnīgi likumīgi. Pamatojums ir Likums par Latvijas Banku un Kredītiestādēm. Sistēma, pēc kuras banka "zīmē" naudas līdzekļus, ir vienkārša – saistības pret klientiem nav nosegtas ar reālu naudu. Apskatīsimies, kā notiek banku norēķini. Vienā vietā cilvēks nogulda naudu, banka par to informē vai nu citu banku, vai citu filiāli, un tur viņš redz, ka konta atlikums ir palielinājies. Vienam bankas saistības samazinājās, bet citam palielinājās. Tas klients, kuram pārskaitīja naudas līdzekļus, ir tiesīgs tajā vietā, kur viņam atvērts konts, izņemt īstu naudu. Šīs lietas juridiskā puse nosaka, ka bankas saistības pret klientu tiek cedētas vai tiek nodotas citai vietai. Nodošanas process ir tīri tehnisks. Tā ir informācija, kas iet pa sakaru kanāliem.

– Tas būtu par pārskaitījumiem. Klients taču iemaksāja reālu naudu, un tad to virtuāli pārskaitīja, bet otrs cilvēks izņēma reālu naudu.
– Jā, naudas "zīmēšana" notiek citā posmā. Latvijas Banka nosaka noteikumus, pēc kuriem komercbankas var laist apgrozībā, tātad radīt vai "uzzīmēt" naudas līdzekļus. Nevis naudu, bet naudas līdzekļus. Tātad palielināt savas saistības pret saviem klientiem. Kā tas tehniski notiek? Cilvēks atnāk un nogulda bankā 100 latus. Šie 100 lati nonāk kasē. Viņam kontā parādās ieraksts, ka banka ir parādā 100 latus. Šis ieraksts ir naudas līdzekļi. Noguldītājam paliek dokuments – kases ieņēmumu orderis. Nākamais klients, kas atnāk uz banku un prasa bankai kredītu, bet bankai ir tikai šie 100 lati un saistība pret pirmo klientu, kas tos iedeva. Kas notiek? Saskaņā ar Latvijas Bankas normatīviem banka var kredītā izsniegt 90 latus. Vienkārši veikt ierakstu kontā. Tātad atnāca Jānis un noguldīja 100 latus, atnāca Pēteris un saņēma 90 latus. Bet bezskaidras naudas līdzekļu veidā. Tikai kā ierakstu kontā. Nākamais klients var saņemt vēl 90 procentus no šiem 90 latiem, kas it kā "guļ" kā naudas līdzekļi kredīta saņēmēja kontā. Kāpēc tikai 90 latus? Tādēļ, ka Latvijas Bankas normatīvi nosaka, ka bankas kasē drīkst atrasties nauda ne mazāk kā 10 procentu.

Tātad bankas kasē var atrasties tikai 10 procenti no tā, ko banka savās saistībās ir sazīmējusi. Šie 10 procenti ir rezerves norma. Nodrošinājums naudas veidā kasē attiecībā uz visām saistībām, kuras banka uz sevi var uzņemties. Pašlaik obligātā rezervju prasība ir četri procenti. Tas nozīmē, ka bankas kasē atrodas tikai četri procenti no visām bankas saistībām. Tātad – ja klients atnāks un paņems 40 latus, tad otrs jau vairs neko nevarēs paņemt. Vienkārši nav naudas. Tātad īstas naudas nav.

– Bankas taču izmaksā naudu saviem klientiem...
– Protams. Iedomājieties vannu, kur ietek un iztek ūdens. Tur vienmēr kaut kas paliek atlikumā. Bankai ar to pietiek, lai izsniegtu 40 latus. Ir tā aprēķināts, ka jūs varat atnākt un paprasīt 100 latus, 200, 300 var, arī 500. Paprasiet 100 tūkstošus, jums nedos. Apvainos terorismā, izdomās visu ko. Viņiem nav šādas naudas. Turklāt tas ir redzams pēc bankas atskaitēm. Var paskatīties jebkuru bilanci. Pasīvi milzīgi, bet naudas kasē tikai mazliet.

– Viņi ir izsnieguši kredītus un ar to pelna?
– Tā visi domā. Taču jūs kļūdāties. Banka izsniedz kredītus, bet neko no noguldījumiem neņem. Ja paņemsiet jebkuru kredīta līgumu, redzēsiet, ka līguma priekšmets ir "izsniegt naudu". Tur nav teikts "maksāšanas līdzekļi", "bezskaidra nauda" vai kas tamlīdzīgs. Mazliet zemāk tiek rakstīts "paņēmiens", proti, kādā veidā naudu izsniegs.

Tiek rakstīts – "ar pārskaitījumu uz kontu". Cilvēks domā, ka bankai kaut kur ir naudas līdzekļi, un tā tos ņem un pārskaita uz klienta kontu. Un tur, kur viņš šo naudu ņem, tur par to maksā. Bet patiesībā tas nebūt nenotiek tā. Bankas bilance sastāv no divām pusēm – aktīvi un pasīvi. Parasti cilvēkam viņa naudas resursi jeb pasīvi ir viņa alga. Bet aktīvās operācijas ir viņa pirkumi. Bet bankai līdzekļu resursi ir noguldījumi. Kad izsniedz kredītu, banka vienlaikus veic divus ierakstus. Vienu par to, ka izsniedz kredītu, otru par to, ka ieskaita jūsu kontā naudu, tātad noguldījumu pusē. Tātad veic ierakstus uzreiz abās pusēs un bilance atkal ir līdzsvarā. Pasīvi un aktīvi sakrīt, tikai pati bilance palielinājusies par kredīta summu. Lūk, kas notiek patiesībā – banka no zila gaisa vienkārši "zīmē" naudu.