Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To, ka likumi aizstāv banku intereses, izjutis ne viens vien grūtībās nonācis kredītņēmējs. Par dažiem no tiem esam rakstījuši arī portālā "Apriņķis.lv". Taču banku intereses prevalē ne tikai lēmumos, kas skar iedzīvotājus, bet arī pašvaldības, uzņēmumus un komunālo pakalpojumu sniedzējus.

Visspēcīgāk banku lobijs bija jūtams, kad notika darbs pie maksātnespējas likuma. Jau no pirmās likuma tapšanas dienas bankas deleģēja toreizējo "SEB bankas" pārstāvi Kazimiru Šļakotu piedalīties darba grupā un rūpēties, lai likums būtu bankām labvēlīgs. Galvenais bija nepieļaut, ka iedzīvotājiem tiktu dota iespēja ar saprātīgām metodēm tikt vaļā no nepanesamā kredītu sloga, jo bankas pilnībā apmierināja situācija, ka Latvijā parādi paliek spēkā līdz pat kredītņēmēja nāvei.

Vairāk nekā gadu ilgajā likuma izstrādē bankas panāca, ka privātpersonas maksātnespējas process ir ļoti dārgs parādniekam un pieejams tikai ļoti situētiem ļaudīm. Ja cilvēks nespēja samaksāt kredītu, viņam bija jāspēj samaksāt aptuveni tūkstoš latu, lai sāktu maksātnespējas procesu, un pēc tam ik mēnesi jāmaksā maksātnespējas administratoram trīs minimālās algas.

Šāds likuma variants bija gana labvēlīgs bankām, jo tikai retais kredītņēmējs, turklāt ļoti turīgs, varēja pieteikt savu maksātnespēju un tādējādi bankas varēja turpināt piedzīt naudu no tiem, kuri reāli bija kļuvuši maksātnespējīgi.

Taču šis likuma variants bankas tā īsti neapmierināja, jo parādniekam bija gan jāmaksā krietna summa maksātnespējas administratoram, tādēļ parādu dzēšanai palika pāri vien mazumiņš. Saprotams, ka atkal sākās diskusija par to, ka administratora atlīdzība jāsamazina un lielāka summa jānovirza kreditoriem.

Pagāja pāris gadu, līdz politiķi sadzirdēja Kredītņēmēju apvienības balsi par to, ka maksātnespējas likums jāpadara tomēr tautai pieejamāks. Taču viss nenoritēja tik gludi, kā vēlētos. Līdzko sākās maksātnespējas likuma grozījumu izstrāde, jau atkal pie sarunu galda sēdēja Kazimirs Šļakota, taču šoreiz kā Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis. Savukārt bankas publiski biedēja, ka, padarot likumu tautai pieejamāku, pārējiem kredītņēmējiem būtiski sadārdzināsies kredīti un bankas vispār stipri ierobežos kreditēšanu – līdz ar to cietēja lomā nonāks visa tautsaimniecība.

Kad Saeima pieņēma likumu, kas paredzēja, ka maksātnespējas process privātpersonai ilgst divus gadus un šajā laikā ir jāmaksā trešā daļa no saviem ienākumiem kreditoriem, bet vairs nav jāalgo maksātnespējas administrators, tieši Komercbanku asociācija lūdza toreizējo prezidentu Valdi Zatleru nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Prezidents arī paklausīja banku lobijam un lika tautas kalpiem vēlreiz lemt par maksātnespējas likumu. Beigās tika panākts kompromiss, kas paredz parādniekus dalīt divās daļās – tiem, kuriem parādi ir līdz 100 tūkstošiem, saistību dzēšanas periods ir divi gadi, bet, ja parādi lielāki – trīs ar pusi gadu.

Jau vairāk nekā pirms gada neatkarīgo deputātu grupa vēlreiz rosināja mīkstināt maksātnespējas procesu privātpersonām, bet tieši banku lobija dēļ likuma izmaiņas, kas paredzētu maksātnespējas procesu iziet viena gada laikā, joprojām ir iestrēgušas Saeimā. Neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins prognozē, ka šajā gadā likuma izmaiņas Saeima tā arī nepieņems, jo banku pretestība ir pārāk liela un valdošie politiķi pārāk ieklausās viņu viedoklī.

Par pārējiem banku izlobētajiem likumiem un normatīviem – nākamajās publikācijās!

Iepriekš:
Četru bērnu māmiņa no Pierīgas: "Hipotekārais kredīts mājai noveda pie tā, ka pazaudējām visu, kas mums bija"
"Lai pasargātu savējos, nestāstu par maksātnespējas procesu"
Eksperts: Bankas patiesībā rīkojas ar "zīmētu" naudu
Ģimene no Inčukalna: Kļuvām par kredīta ķīlniekiem