Pēc publikācijas mūsu laikrakstā Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāju salaspilieti Aiju Kušķi, vēl pirms viņa bija izņēmusi laikrakstu no savas pastkastītes, pārsteidza atbalsta zvani un īsziņas.
Neuzmanīgie lielo vīru un sievu izteikumi plašsaziņas līdzekļos pensionārus bija aplējuši kā ar aukstu ūdens šalti, kas nenožūst joprojām. Šokējis labklājības ministres Ilzes Viņķeles ("Vienotība") paziņojums par to, ka padomju laikā strādājošie un tagad vecuma pensijas saņemošie ļoti daudzie Latvijas iedzīvotāji savas pensijas nemaz tā īsti nav nopelnījuši, bet prezidenta Andra Bērziņa ciniskie izteikumi par to, ka "tās tantes" ikvienā novada vizītē viņam vienmēr jautājot par pensiju, jau līdzinās smagai applaucēšanai.
Patiesi, cik apnicīgi par to izteikties miljonāram, kurš saņem lielāko pensiju valstī. Viņš īsti netic, ka pensionāri atļaujas apmeklēt teātri reizi astoņos gados un Carnikavas nēģi katram nemaz nav pa kabatai. Tāpēc vaļīgās runas dēļ drīzāk gan applaucējies pats prezidents.
Pamatīgu pļauku sejā pirms svētkiem dabūjuši arī Pierīgas pašvaldību vadītāji, kurus kopā ar citiem Latvijas novadu vadītājiem Solvita Āboltiņa 15. novembrī izmeta no nekārtību dēļ pārtrauktās Saeimas sēdes. Kā želatīna bumbiņas pret sienu, tā pašvaldību iebildumu rupjo neuzklausīšanu raksturo Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse").
Valsts svētkos varētu vēlēt prezidenta pensiju un pensionāru izturību.