Pēc labklājības ministres Ilzes Viņķeles ("Vienotība") izteikumiem par pensionāriem intervijā žurnālā "Playboy" Latvijas Pensionāru federācija (LPF) aicina ministri nevilcinoties demisionēt. Pierīgas pensionāru organizācijas vadītāja A. Kušķe atbalsta Latvijas organizācijas lēmumu un ir līdz sirds dziļumiem sašutusi par ministres izteikumos nojaušamo "cinismu, kādu no neviena ministra mutes vēl neesmu dzirdējusi".
"Paziņot, ka mūsu paaudze neko nav devusi Latvijai! Interesanti zināt, par kādiem nodokļiem ir celta Olaine, Pļaviņu HES, Ķengarags un viss pārējais 50 gadu laikā. Pateikt, ka mēs saņemam nepelnītu naudu, ir prātam neaptverams gadījums!" sarunas laikā ar portālu "Apriņķis.lv" iekarst A. Kušķe.
Viņa atceras, ka LPF pirmajā kongresā 1993. gadā ar līdzīgiem paziņojumiem nācis klajā tā laika premjers Ivars Godmanis, izpelnīdamies plašu nosodījumu.
"It kā būtu aizmirsuši, kādu maizi ēduši un uz kādas zemes visi dzīvojam. Gan pirms 50 gadiem, gan šobrīd zeme zem mūsu kājām ir tā pati, nav mainījusies. Ne jau mazsaņemošie pensionāri ir vainīgi pie tā, ka eksistēja tāda vai šitāda valsts iekārta. Vienmēr esam bijuši likumam paklausīgi cilvēki, arī šobrīd pensionāri vispirms cenšas norēķināties ar valsti, bet tieši mazo pensiju saņēmēji tiek visvairāk ignorēti.
Ja samazinās ienākumu nodokli, vairāk iegūs tie, kam pensijas ir lielākas – bet tie, kas saņem līdz 165 latiem, neiegūst vispār neko. Pensionāri, kas saņem līdz 200 latiem, dabūs klāt nieka 38 santīmus. Savukārt tie, kam vecuma pensija mērāma tūkstošos, iegūs jau 38 latus, nevis santīmus. Šī drausmīgā plaisa starp pensiju lielumiem – minimālā ir 49 lati, bet maksimālā – 5000! Simtkārtīga atšķirība ir prātam neaptverama, un, man liekas, citur pasaulē tādu piemēru nav. Arī pirms 20 gadiem, kad sākās mūsu valsts, pensiju fondā solīja ieskaitīt 10 % no privatizācijas līdzekļiem, bet tas netika izdarīts."
A. Kušķi nokaitinājusi arī ministres pēcāk izteiktā nožēla par saviem izteikumiem. "Viņa uzskata, ka ir pārprasta, bet tas vēlreiz mūs aizvainoja. Vai esam tik stulbi, ka neko nesaprotam? Vai esam vēstures pamesli? Viņķeles izteikumi sagrauj vairāk nekā ikdienas slimības."
"Šāds noskaņojums nav tikai mūsu apvienībā vien, bet visā Latvijā. Daži [pensionāri no apvienībām] ministri cenšas avīzēs slavēt, bet acīmredzot tiem pensijas ir krietni virs iztikas minimuma. Pārējiem nepietiek līdzekļu ne zālēm, bieži pat ne maizei, un tie ir tie, kas godīgi norēķinās par dzīvokli, elektrību, gāzi."
A. Ķušķe pie Rīgas apriņķa pensionāru apvienības stūres ir kopš tās pastāvēšanas pirmās dienas pirms teju 20 gadiem.
Intervijā žurnālam "Playboy" ministre pauž viedokli, ka vairākums pensionāru, kuri nāk vēl no padomju laikiem, "saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās (padomju laikā gan nebija tāda jēdziena kā nodokļu maksāšana), un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav bijusi tik atšķirīga no šodienas Latvijas".
"Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules, un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši. Tas ir trakums, jo cilvēkiem to ir ļoti grūti izskaidrot. Viņi nesaprot, ka viņu kapitāls, relatīvi arī darba stāžā un nodokļos nomaksātais, nav konvertējams latos sociālās apdrošināšanas sistēmā atbilstoši tam, kā viņi jūtas. Turklāt tā būs vēl pietiekami ilgus gadus. Es laikam būšu no tā vecuma, kas varēs teikt, ka pensija ir no manām iemaksām," intervijā atzīst I. Viņķele.
Ministre vēlāk izteikusi nožēlu, ka žurnāla "Playboy" intervijā paustais viedoklis ir aizvainojis daļu vecākās paaudzes pārstāvju, un uzsver, ka Latvijas neatkarības laikā būvētā jaunā pensiju sistēma tika veidota pēc citiem principiem, nekā tas bija Padomju Savienībā, tomēr šodienas vecākā gadagājuma cilvēku labklājība ir tieši atkarīga no tā, cik godprātīgi nodokļus maksā šā brīža Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji.