Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ikvienam zināms, ka mazkustīgs, sēdošs dzīvesveids var radīt nepatīkamas sekas – palielinātu ķermeņa, masu un dažādas slimības. Viena no tām ir hemoroīdi. Šī ir diezgan delikāta problēma, par kuru liela daļa cilvēku kaunas runāt, tādēļ vēršanās pie ārsta notiek tikai tad, kad slimība jau progresējusi.

Sāp, dedzina, spiež kuņģi – kuram gan nav gadījies piedzīvot šīs nepatīkamās sajūtas pēc brangākas maltītes vai pat bez redzama iemesla! Slikta dūša, vēdera pūšanās, vēdera izejas traucējumi un citi nepatīkami simptomi ir izplatīti labsajūtas traucēkļi, taču var izrādīties itin vienkārši novēršami, nedaudz parūpējoties par savu gremošanas sistēmu. Kā to izdarīt?

28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Latvijā B un C hepatīts ir plaši izplatīta infekcijas slimība. No saslimšanas ar hepatītu nav pasargāts neviens, turklāt šī slimība ir viltīga – nereti tās simptomi nav jūtami, un tā var netraucēti veikt posta darbus cilvēka organismā pat vairāku gadu garumā.

Vasara ir pilnbriedā, un pilnā sparā rit arī atvaļinājumu un aktīvās atpūtas laiks. Daudzi to izbauda ārpus telpām, ceļojot, pastaigājoties, nakšņojot teltīs un atpūšoties dārzā kopā ar draugiem un ģimeni. Svaigs gaiss, saule un dabas tuvums ir lieliski enerģijas avoti, taču jāatceras, ka tiem ir kāds nepatīkams blakusefekts – gada siltajos mēnešos aktīvi rosās ērces.

Bez saules iedeguma un silto vakaru baudīšanas ģimenes vai draugu lokā, vasaras pilnbriedā karstums ne vien apgrūtina ķermeni ar pastiprinātu svīšanu, bet arī citām izmaiņām ķermeņa kopšanā un veselības uzturēšanā. Šajā laikā ķermenim nepieciešama papildu attīrīšana, mitrināšana, barošana un aizsardzība.

Vasaras pilnbriedā ir iespēja baudīt sauli, ūdens priekus, D vitamīnu un dažādus sezonālus gardumus. Tomēr atpūtas un vasaras labumu ķeršanas iespaidā var gadīties piemirst par veselību. Pat atvēsinoši dzērieni vakaros vai spirdzinoši kokteiļi draugu lokā var novest pie nevēlamām, bet prognozējamām veselības problēmām.

Sauļošanās, atspirdzinošu dzērienu baudīšana un atvaļinājumu sezona nav vienīgie plusi vasaras startam. Siltais laiks sniedz iespēju baudīt dažādas aktivitātes ārā, turklāt ne tikai dienas pirmajā pusē, bet arī patīkamajos, saulrieta izgaismotajos vakaros.

Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai. Saspringtais laika grafiks, pārslodze vai izjustais spiediens darbā – tas, kā stress tiek uztverts, ir cilvēka psihes ietekmes rezultāts.

Dziesmu un deju svētki ir gaidītākais notikums ikvienam, jo īpaši kora vai deju kolektīva dalībniekam. Tāpēc jāpievērš uzmanība arī veselībai, lai svētki paietu bez raizēm. Kam vajadzētu būt svētku baudītāja aptieciņā un kā rīkoties, ja radušās veselības problēmas?

Nav svarīgi, vai tā ir aktīvā atpūta vai pelnīta laiskošanās ar atspirdzinošu kokteili – gada siltākajā sezonā tā vien gribas baudīt vairāk, bet uztraukties – mazāk. Lūk, padomi savas vasaras aptieciņas sagatavošanai, lai vasaras dienas paietu bez raizēm un iepriekš novēršamu traumu ārstēšanas.

Gadskārtējie Jāņu svētki aicina baudīt visgarāko dienu un visīsāko nakti, uz pāris dienām izrauties no darba vides un svinēt svētkus atpūtā kopā ar draugiem, radiem vai kaimiņiem. Lai vainagu pīšana, līgo dziesmu dziedāšana pie ugunskura un Jāņu mielasta baudīšana aizritētu bez raizēm par veselības problēmām vai sadzīviskām ķibelēm, lūk, daži padomi neplānotu raižu novēršanai.

Regulārs acu nogurums vakaros, ņirboņa vai reibonis no spilgtās saules gaismas ir pirmie nopietnie signāli, kas atgādina, ka UV aizsargbriļļu lietošana ir ļoti nepieciešama mūsu platuma grādos ne tikai vasaras saulainākajās dienās, bet arī laikā, kad ir apmācies.

Ir pienācis laiks, kad tā vien gribas izrauties ārpus telpām – ceļošana, pastaigas un dabas baudīšana kopā ar draugiem un ģimeni ir tikai dažas no iespējām, kā baudīt vasaru. Lai aktivitātes brīvā dabā neradītu ādas diskomfortu, ir laicīgi jāsagatavojas.

Atzīmējot gan Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, gan arī iestājoties skolēnu vasaras brīvlaikam, daudz pastiprinātāku uzmanību vēršam uz skolēnu saturīgu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ķermenim patīk kustība, jo tā ir dzīvība. Pavasaris ir gadalaiks, kad fiziskās aktivitātes nav jāplāno – tās pašas iesaista un atnāk. Garas pastaigas ar draugiem vai mājas mīluli, dažādi dārza darbi vai atteikšanās no sabiedriskā transporta vai auto un došanās uz darbu ar kājām vai velosipēdu – tas viss palīdz uzlabot omu un pašsajūtu.

Emocionālās izdegšanas sindroms ārstu praksē un arī mūsu ikdienas leksikā izskan gana bieži. Lai arī daudzi šo stāvokli cieši sasaista ar darbu paaugstināta stresa apstākļos, šis nebūt nav visbiežākais cēlonis, kas nodara pāri mūsu emocionālajai, garīgajai un arī fiziskajai veselībai.

Katru gadu 24. marts visā pasaulē tiek dēvēts par Tuberkulozes dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību slimībai, kas ir ārstējama, bet tomēr ik gadu atņem dzīvību diviem miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Laikapstākļiem un gadalaikam ir liela ietekme uz mūsu pašsajūtu – pavasara saulīte var radīt pacilātu noskaņojumu un pat uzlabot mūsu darba spējas. Gadalaiku maiņas periodā īpaši svarīgi atcerēties par veselīgu dzīvesveidu, kas ne tikai palīdzēs cīnīties ar aizejošās ziemas nogurumu, bet arī ļaus sagaidīt 18. martu – pirmo pavasara dienu, kad nakts garums būs īsāks nekā dienas.

Pēc aktīvajām svinībām gada beigās, kas daudziem turpinās visu janvāri, mēs bieži meklējam risinājumus, kas palīdz atjaunoties un justies moži. Lai arī visbiežāk noguruma pēdas atspoguļojas gan izskatā, gan pašsajūtā, ir dažas pavisam vienkāršas lietas, par ko jūsu ķermenis jums būs pateicīgs.

Gada vēsais laiks prasa īpašas rūpes par sejas ādu. Ja pēc siltajiem gada mēnešiem pamanīti jauni pigmenti, mazas krunciņas, bet lielās kļuvušas dziļākas, kā arī sabiezējusi ādas virskārta, tas vēsta, ka sejas ādas kopšanai nepieciešamas papildu rūpes.

Ne tikai par dzelzs nozīmi, bet arī par tā trūkumu organismā un nepietiekamības izraisītajām sekām veselības aprūpes speciālisti ir diskutējuši daudz. Visi kā viens norāda, cik svarīgi ir pievērst uzmanību pietiekamai dzelzs uzņemšanai un ik pa laikam nodot analīzes, lai pārbaudītu tā rezerves.

Kurš gan to nezina, ka cīņā pret brīvajiem radikāļiem labākais ierocis ir antioksidanti. Turklāt vislabākie ir tie, kurus uzņemam ar uzturu. Vārdu antioksidanti dzirdam ļoti bieži, bet vai sabiedrībā valda izpratne par tiem?