Taisnās zarnas lejas daļā ir novietoti audu spilventiņi, kuros atrodams liels daudzums asinsvadu. Šiem asinsvadiem paplašinoties, rodas mezglveidīgi veidojumi – hemoroīdi. Tie var radīt diskomforta sajūtu, niezi, sāpes, asiņošanu un iekaisumu. Par šo problēmu cilvēki kautrējas runāt, tomēr Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka teju 50% cilvēki dzīves laikā saskaras ar šo slimību.
Par savu veselību nav jākaunas, tādēļ būtiski laikus vērsties pēc padoma aptiekā vai pie ģimenes ārsta, turklāt hemoroīdi ir gana viegli ārstējami un ar preventīvām metodēm no tiem var izvairīties pavisam.
Nepatīkamās problēmas ierosinātāji
Viens no galvenajiem hemoroīdu cēloņiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Kustību trūkums un sēdēšana mīkstā sēdeklī veicina asinsrites palēnināšanos mazā iegurņa un taisnās zarnas vēnās, kā rezultātā sāk veidoties hemoroīdi. To rašanos sekmē arī stress, pārgurums, smagumu celšana, hroniski aizcietējumi, liekais svars, smēķēšana.
Interesanti ir tas, ka hemoroīdu rašanos ietekmē arī cilvēka vecums – jo vecāki kļūstam, jo lielāka iespēja, ka slimība var rasties. Turklāt ar šo saslimšanu bieži saskaras ne tikai sēdošie ofisa darbinieki un šoferi, bet arī sievietes grūtniecības laikā. Mazulis ar savu svaru traucē asins atplūdi no taisnās zarnas, kas var palielināt saslimšanas risku, kā arī hemoroīdi var rasties dzemdībās – ja sieviete to laikā pārāk stipri sasprindzinās, hemoroīdi var veidoties pat dažu minūšu laikā.
Atpazīšana un laicīga ārstēšana – ceļš uz atveseļošanos
Pirmās pazīmes pacienti parasti novēro paši, piemēram, asiņošanu, niezi, sāpes. Farmaceite norāda, ka hemoroīdi kļūst nepatīkamāki un sāpīgāki laika gaitā, tādēļ būtiski laikus vērsties pie ārsta un problēmu risināt.
Nesarežģītos, neielaistos gadījumos bieži tiek nozīmētas dažādas ziedes vai svecītes, ko vakarā ievada taisnajā zarnā, bet, nerisinot problēmu, būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās – slimību neārstējot, rodas neatgriezeniskas pārmaiņas un hemoroīdu mezgli sāk līdzināties vīnogu ķekaram.
Sevis kopšana un ārstēšana hemoroīdu gadījumā iespējama arī mājās, pirms tam, protams, vēršoties pie speciālista un ievērojot ārsta norādījumus. Piemēram, silta vanna ar nelielu ūdens daudzumu divas līdz trīs reizes dienā var samazināt iekaisumu un atvieglot nepatīkamās sajūtas.
Tāpat nozīmīgs ir uzturs, jo pastiprināta šķidruma un šķiedrvielu lietošana pārtikā var atvieglot vēdera izeju, kā rezultātā mazāk tiek traumēti iekaisušie hemoroidālie mezgli, tomēr jāatceras, ka šķidra vēdera izeja var radīt iekaisumu un pasliktināt situāciju.
Pacientiem, kuri cieš no hemoroīdiem, nav ieteicams ilgstoši sēdēt. Sēdēšanai jāizmanto pietiekami mīksts paliktnis. Arī vingrojumi var palīdzēt uzlabot asinsriti hemoroidālajās vēnās un tādā veidā atvieglot slimības izpausmes.
Labākā profilakse – dzīvesveida maiņa
Hemoroīdi parasti mēdz veidoties no jauna, jo neatrisinātie cēloņi paliek un atkārtoti ierosina problēmu. Ko darīt lietas labā? Nepieciešams vairāk kustēties – pastaigāties, peldēties, nodarboties ar lēnu skriešanu. Jāatceras, ka nedrīkst krasi palielināt slodzi, piemēram, sākt ar sprintu.
Tāpat hemoroīdu risks mazinās, ja uzturā pietiekamā daudzumā tiek lietoti šķiedrvielas saturoši produkti un šķidrums. Galvenais paņēmiens, lai tiktu vaļā no hroniskiem vēdera izejas traucējumiem, ir un paliek diēta: saknes, augļi, griķu, miežu un auzu putraimi, klijas, no rīta tukšā dūšā iedzerta glāze vēsa ūdens ar medu, u.c.
Noteikti jāseko līdzi arī veselīgam ķermeņa svaram – aptaukošanās palielina ne tikai hemoroīdu, bet arī citu slimību risku. Būtiski ir arī laikus doties uz labierīcībām, kad radusies vajadzība – arī tas ļaus izvairīties no nepatīkamās problēmas.
03.08.2018 12:43
Hemoroīdi – sēdošo profesiju un kustību trūkuma nepatīkamais blakusefekts
Autors Ieva Zvagule, “Euroaptieka” farmaceiteIkvienam zināms, ka mazkustīgs, sēdošs dzīvesveids var radīt nepatīkamas sekas – palielinātu ķermeņa, masu un dažādas slimības. Viena no tām ir hemoroīdi. Šī ir diezgan delikāta problēma, par kuru liela daļa cilvēku kaunas runāt, tādēļ vēršanās pie ārsta notiek tikai tad, kad slimība jau progresējusi.