Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Dzelzs mūsu organismā nodrošina ārkārtīgi svarīgu funkciju – skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Dzelzs eritrocītos jeb sarkanajos asins ķermenīšos veido hemoglobīnu – vielu, kas skābekli no plaušām nogādā organisma šūnās un arī piešķir asinīm raksturīgo sarkano krāsu. Ja organismā dzelzs pietrūkst, var rasties skābekļa apmaiņas traucējumi, kas rezultējas ilgstošā nogurumā, miegainībā un citos blakusefektos, bet nopietnākos gadījumos pat anēmijā.

Kā rodas anēmija?

Anēmija ir tādas izmaiņas asins sastāvā, kuru rezultātā samazinās vai nu sarkano asins ķermenīšu, vai tajos esošā hemoglobīna – dzelzi saturoša proteīna – daudzums. Kad tie samazinās, asinīs aptrūkstas "transporta vienību", kas ir atbildīgas par to, lai skābeklis pietiekamā daudzumā tiktu nogādāts visur, kur organismā tas ir nepieciešams.

Tomēr anēmija pati par sevi nav pamata diagnoze. Tā ir ziņnese par kādu citu organismā noritošu procesu, kas rada arī anēmiju, tādēļ to nedrīkst atstāt neizmeklētu vai neārstētu. Turklāt visbiežāk mazasinība jeb anēmija ir hroniska. Tas nozīmē, ka eritrocītu vai hemoglobīna zudums ir mērens un organisms to spēj daļēji kompensēt, tādējādi izpausmes nav krasas un bieži vien dzelzs trūkumu sākotnēji nemaz nemanām.

Dzelzs – īpaši svarīga sievietēm, veģetāriešiem un vegāniem

Diemžēl sievietes dzelzs deficīta anēmija piemeklē daudz biežāk, jo to var izraisīt ikmēneša menstruācijas, kuru laikā notiek pastiprināts asins zudums, tādējādi organismā tiek izsmeltas dzelzs rezerves. Arī plānojot grūtniecību, ir nepieciešams uzkrāt dzelzs rezerves, jo no tā ir atkarīga mazuļa pareiza attīstība. Sievietēm šos jautājumus ieteicams pārrunāt ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu.

Arī veģetāriešiem un vegāniem, kuri neēd gaļu vai ēd to ļoti ierobežotā daudzumā, jāpievērš uzmanība dzelzs uzņemšanai. Lai saglabātu labu veselību, gaļas neēdājiem jāziedo laiks ļoti rūpīgai ēdienkartes plānošanai, vēršot uzmanību pietiekamai vajadzīgo uzturvielu, tai skaitā dzelzs, uzņemšanai. Dzelzs atrodama augu valsts produktos, piemēram, spinātos vai sparģeļos, bet augu valsts produktos ir arī dažādas vielas, kas, savelkot kuņģa gļotādu, traucē dzelzij uzsūkties. Turklāt augu valsts produktos dzelzs ir trīsvērtīga, un cilvēka organisms spēj uzņemt tikai 5–10% no tās. Gaļā dzelzs ir divvērtīga un uzsūcas organismā labāk – no tās tiek uzņemts pat vairāk par 30%.

Deficīta novēršana

Dzelzs deficītu mazinās atbilstoša pārtikas produktu izvēle. Mūsu organismam tik nepieciešamo dzelzi satur vairāki augu valsts produkti, piemēram, spināti, brokoļi, kartupeļi, tomāti, ķirbji un to sēklas, visu veidu pupiņas, zirņi, lēcas, dārzeņi ar tumšām lapām, piemēram, bietes, kale kāposti, sparģeļi, pētersīļi. Bagātīgi dzelzs avoti ir arī rieksti, ogas (zemenes, upenes), augļi (granātāboli, aprikozes, plūmes) un to sulas. Dzelzi saturošie dzīvnieku valsts produkti ir liesa liellopu, cūkas, jēra un teļa gaļa, putnu gaļa, arī zivis un vēžveidīgie. Tieši gaļas produktos esošā dzelzs organismā uzsūcas vislabāk, bet, lai to vēl vairāk veicinātu, nepieciešams papildus uzņemt C grupas vitamīnus, ko satur, piemēram, citrusaugļi.

Tomēr jau esošu mazasinību jeb anēmiju parasti ar diētu vien nevar kompensēt, un tai nepieciešama ārstēšana. Anēmijas ārstēšana prasa pacietību un laiku – vidēji nepieciešami četri līdz seši mēneši. Parasti šo slimību sāk ārstēt ar tā sauktajiem perorālajiem līdzekļiem – tabletēm, kapsulām, sīrupiem. Nereti pacienti pievēršas arī intravenozai dzelzs preparātu ievadei – tā ir iedarbīga, un ārstēšanai nepieciešamas vismaz 10–20 injekcijas.

Ja kāda no dzelzs trūkuma pazīmēm ir novērota, noteikti jādodas pie ārsta, lai jau laikus precizētu iemeslu. Pazīmes:
• ilgstošs nogurums;
• miegainība;
• bālums;
• nespēks;
• galvas reiboņi;
• nomākts garastāvoklis;
• nagu un matu trauslums;
• sievietēm nereti arī menstruālā cikla traucējumi.