Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Zinātniskā institūta "BIOR" akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas vadītāja Ruta Medne norāda – pret vēžu mēri joprojām ne Latvijā, ne pasaulē nav atrasts risinājums.

Lai gan speciālisti veikuši analīzes tikai vienā no Sauriešu karjera dīķiem, R. Medne pieļauj, ka slimība izplatījusies visos. "Slimību ar ūdeni ir viegli pārnēsāt no viena uz otru. Tāpat to var pārnest makšķernieki ar saviem zvejas piederumiem, bet tikpat labi – pat ar slapjiem zābakiem. Sēne ūdenī ir, un tur viņa arī saglabāsies. Ja dīķi būtu sekli un ūdens temperatūra [ziemā] varētu nokristies līdz diviem grādiem, un te pēkšņi vairs nebūtu neviena vēža, tad arī slimības nākamgad nebūtu. Bet, tā kā noteikti kāds vēzis būs palicis, tad arī slimība nebūs pazudusi. Vienīgi varam cerēt, ka attīstīsies kāda jauna paaudze, kas būs izturīgāka."

R. Medne skaidro, ka slimību nevar apturēt, turklāt tā ļoti strauji izplatās. "Kāds stiprāks vēzis var izdzīvot. Tāpat kā cilvēki mēra laikos – parasti kāds vienmēr izdzīvo."

Slima vēža pazīmes sākumā ir lēna gaita, vēlāk tā kļūst stīva – ar taisnām, izstieptām kājām – un drīz vēzis mirst. Vēžu mēris var atstāt pamatīgas sekas, tomēr draudus sugai nerada. Tas nerada draudus arī cilvēka veselībai, ja gadījies uzturā lietot saslimušu vēzi. Tomēr speciāliste piekodina – nekādā gadījumā pusdzīvos vēžus, ko atrod, nevajadzētu vākt un nest uz saviem dīķiem. "Cilvēki domā – o, forši, aiznesīšu vēzīti uz savu dīķi vai ezeru, lai dzīvo un aug."

"Ja ar trakumsērgu slimu suni mēs varam redzēt, kā viņš skraida pa pagalmiem, tad šis nav tas gadījums. Vēzis ir ūdenī, gar krastu nemētājas. Slimību konstatēja tie, kas dīķī nira. Viņi pamanīja, ka gultnē ir daudz beigtu vēžu. Droši vien kāds te ir arī vēžojis un atklājis, ka vairs neķeras," stāsta R. Medne.

Speciāliste saka, ka nav iespējams noteikt, cik daudz vēžu saslimuši ar mēri. Sauriešu dīķos mērījumi par to, cik vēžu tajos mīt, nekad nav veikti, tāpēc šobrīd būtu grūti noteikt, cik ir zuduši.

Vēžu mēris Eiropā ar Amerikas signālvēzi ievazāts jau diezgan sen. "Ienācēji vēži ir izturīgāki, tie neslimo, taču pārnēsā slimību. Savukārt mūsu vietējie vēži pret slimību ir ļoti uzņēmīgi," paskaidro speciāliste.

R. Medne norāda – vēžu zinātne visā pasaulē ir maz attīstīta. "Joprojām tos pēta, bet pagaidām nav skaidrības ne par to audzēšanu, ne ārstēšanu. Vēži nav tas virziens, kur pētniecībā ieguldīti lieli līdzekļi. Ja būtu vairāk vēžu audzētāju, zinātnei vairāk naudas, būtu arī vairāk pētījumu. Kāds vīrietis, kas Zviedrijā izstrādājis disertāciju par vēžu mēri, teica: "Ziniet, man ir profesora grāds, bet es joprojām nezinu, kas ir vēžu mēris.""