Taču ir arī alternatīva – no dabīgām vielām izgatavoti personīgās higiēnas, kosmētikas, veļas, trauku un mājas kopšanas līdzekļi. Izvēle ir mūsu ziņā. Šim nolūkam vajadzīgas zināšanas, izpratne un pieredze, kurā lūdzām dalīties speciālisti – VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas ķīmiķi Elīnu Lazdekalni.
Glītos iepakojumos, ērti lietojamas, patīkami smaržo, bet...
"Pasaulē ķīmisko vielu ir miljoniem, tās sastopamas gan dabā, gan ir cilvēka mākslīgi radītas," sarunu sākot, saka Elīna Lazdekalne. "Pastāv ķīmiskās vielas – gan dabā, gan arī cilvēka veidotas –, kas ikdienā nenodara ļaunu ne cilvēkam, ne videi, un ir arī tādas, kam ir kāda konkrēta bīstamība. Ķīmisko vielu pielietošana ir neiedomājami plaša, tās ir maisījumos un izstrādājumos mums visapkārt – zobu pastās, dušas želejās, šampūnos un veļas pulveros vannasistabā, krēmos, pūderos, lūpu krāsās un matu lakās pie spoguļa, trauku, taukainu virsmu un kanalizācijas cauruļu tīrāmajos līdzekļos virtuvē, antibakteriālajos šķidrumos un gaisa atsvaidzinātājos tualetē.
Attīstoties ķīmijas industrijai, attīstītās arī zināšanas par ķīmisko vielu bīstamību. Bīstamība var būt dažāda – sākot no ādas vai acu kairinājumiem līdz pat toksiskai ietekmei. Diemžēl realitāte ir tāda, ka, lai veidotu mūsu dzīvi skaistāku, praksē ļoti plaši tiek izmantotas ķīmiskas vielas ar dažādu bīstamību. Kā jau minēju, tās ir sastopamas ikdienas lietās – higiēnas un kosmētikas līdzekļos, telpu kopšanas līdzekļos, apģērbā, mēbelēs, tehnikā, pārtikā –, un to starpā var būt arī bīstamās ķīmiskās vielas. Kā jebkurai monētai, arī šajā gadījumā ir divas puses.
Rūpes par drošību ir, bet...
Eiropas Savienības (ES) institūcijas un starptautiskās konvencijas paredz pietiekami stingrus noteikumus ķīmisku vielu piegādātājiem. Tā kā ķimikāliju joma ir ļoti plaša, attiecīgi noteikumi tiek izdoti noteiktām grupām: pārtika, kosmētika, augu aizsardzības līdzekļi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, biocīdi (līdzekļi kaitīgo organismu iznīcināšanai) u.c.
Ir stingri noteikumi, kas paredz bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu atbilstošu iepakošanu un marķēšanu, lai informētu patērētāju. Tiek noteikts, vai un kādi testi var tik izmantoti, lai noskaidrotu vielas un maisījumu bīstamību, kā arī kādiem būtu jābūt vielu lietošanas ierobežojumiem konkrētā jomā vai koncentrācijā. Industrijai ir pienākums ziņot par vielu, ja tiek atklāta kāda jauna bīstamība. Mūsu ikdienā tas nozīmē, ka, lai arī daudzas bīstamās ķīmiskās vielas ir plaši sastopamas ikdienas produktos un izstrādājumos, tomēr to daudzumi nepārsniedz noteiktās robežkoncentrācijas, un tas nozīmē, ka to bīstamība būtībā tiek kontrolēta.
Tajā pašā laikā ES likumdošana paredz arvien jaunus ierobežojumus gadījumos, kad tiek atklāts, ka viela rada lielāku bīstamību, nekā līdz šim uzskatīts, vai arī liela sabiedrības daļa tiek pakļauta iedarbības riskam ar konkrēto vielu.
Piemēram, šobrīd veikalos var iegādāties mazgāšanas līdzekļus šķīstošā iepakojumā, lai nodrošinātu ērtāku produkta lietošanu un dozēšanu. Tomēr daļa šo produktu ir tik krāsaini, ka piesaista bērnu uzmanību. Eiropā, tostarp Latvijā, fiksēts ļoti daudz saindēšanās gadījumu ar šādiem produktiem, jo bērniem tie izskatās pēc konfektēm. Pārkožot līdzekļa iepakojumu, bērns norij veselībai bīstamu šķidrumu. Arī gados veci cilvēki šo produktu noturējuši par konfekti.
Tāpēc Eiropas Komisija paredz jaunus noteikumus, kas nosaka stingrākas prasības šādu produktu iepakošanā. Savukārt šķīstošajam iepakojumam būs jāsatur aversīva viela, kas padara maisījumu rūgtu un netīšas ietekmes gadījumā ne vēlāk kā pēc sešām sekundēm izsauc vēlmi to izspļaut. Tomēr, lai cik ļoti likumdošana mēģinātu pasargāt patērētāju, dažādu produktu izvēle un pareiza lietošana ir tikai un vienīgi mūsu pašu atbildība. Šī ir monētas pozitīvā puse.
Industrija dara daudz, lai, ņemot vērā prasības, sevi maksimāli pasargātu un spētu strādāt ar peļņu. Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā jomā, noteikumu atbilstoša izpilde sagādā lielas grūtības, jo, lai tos izpildītu korekti, ir nepieciešamas atbilstošas tehnoloģijas un zināšanas, kas prasa lielus finansiālos resursus. Ir gadījumi, kad produktos tiek izvēlētas šķietami lētākas ķīmiskās vielas, bet ar potenciāli augstāku bīstamību.
Vielu koncentrācija atbilst normai, bet...
Tajā pašā laikā jāatceras, ka dažādās ķīmiskās vielas, kas ietilpst ikdienā lietoto produktu buķetē, summējas, jo īpaši gadījumos, kad uzskatām – jo vairāk, jo labāk. Cilvēkiem ir tendence pārdozēt. Tā, piemēram, daudzi domā, ka, pieliekot vairāk mazgāšanas līdzekļa, veļa izmazgāsies labāk. Nepareizi! Ražotāji uz produkta iepakojuma norāda, pie kādas devas konkrētais produkts ir efektīvs. Ieliekot veļas mazgāšanas līdzekli par daudz, to ir krietni grūtāk izskalot. Lielākā daļa veikalos pieejamās sadzīves ķīmijas ir ādai un acīm kairinoša, tāpēc, palielinot devu, īstenībā mēs nodarām lielāku kaitējumu visupirms jau sev."
Kur uzzināt vairāk, kas "lācītim vēderā"
Internetā var atrast ļoti daudz labu palīgmateriālu par to, kā labāk orientēties un izprast dažādu ķimikāliju ietekmi ikdienā. Tā, piemēram, mājaslapā www.padomapirmsperc.lv latviski ieejams apkopojums par ķīmiju sadzīvē un kosmētikā.
Pārtikas produktos tiek izmantotas dažādas E-vielas, tomēr ne visas no tām ir kaitīgas veselībai. E-vielu apkopojums pieejams mājaslapā www.lasipirmsed.lv. Angliski ir izveidota datubāze par kosmētikas produktiem un to kategorijām atbilstoši bīstamajām vielām tajos: www.ewg.org/skindeep. Datubāzē ir atrodama lielākā daļa kosmētikas līdzekļu, ko piedāvā arī mūsu veikali. Savukārt vācieši ir izveidojoši mobilo telefonu aplikāciju "ToxFox", kas ļauj ieskenēt produkta kodu un parāda, kas tad "lācītim vēderā". Lai gan aplikācija ir vācu valodā, to var izmantot arī tie, kuri šo valodu nepārzina.
Izvēloties ikdienas produktus un izvērtējot to sniegtos labumus, būtu jāatceras arī par riskiem. Tāpat ir būtiski ievērot noteikumus par bīstamo, tostarp ķīmisko, atkritumu pareizu utilizāciju – tos bez maksas īpaši izveidotos punktos pieņem gandrīz katrā Latvijas novadā, tāpēc tos nekādā gadījumā nevajag izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Tas pats attiecas uz veciem un neizlietotiem medikamentiem – speciālisti iesaka tos nemest sadzīves atkritumu konteineros, jo ķimikālijas saindē augsni un ūdeni.
Pieci ieteikumi sevis un vides pasargāšanai
1. Uz ikdienā visvairāk lietoto sadzīves ķimikāliju, tostarp mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu, iepakojuma ir etiķete, uz kuras norādīta informācija par produkta bīstamību. Var vienkārši secināt: ja uz etiķetes ir tādi drošības un/vai brīdinājuma apzīmējumi kā, piemēram, "Sargāt no bērniem", "Kaitīgs, ja nonāk saskarē ar ādu" un ir attēlota kāda no deviņām starptautiski noteiktajām piktogrammām, produkts satur vismaz vienu ķīmisku vielu, kas klasificēta kā bīstama. Ar piktogrammu nozīmi var iepazīties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas mājās lapā sadaļā Vide/Ķīmija/Informatīvie palīgmateriāli. Produkti ar šādu informāciju uz etiķetes nedrīkst tikt saukti par "Bio" vai "Eko".
2. Vadīties pēc starptautisko standartu marķējuma, kas norāda, ka produkts nav videi kaitīgs, nav alerģisks vai nesatur bīstamas vielas. Uz šāda produkta etiķetes var būt "Bio" un "Eko".
3. Vadīties pēc principa "kas par daudz, tas par skādi" – tātad rūpīgi dozēt un sekot līdzi ražotāja noteiktajam produkta lietošanas veidam. Ūdens ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, tomēr, ja mēs to lietosim nepareizi, piemēram, ieelposim, tam var būt letālas sekas. Vai tiešām ir nepieciešams vairāk šampūna, attiecīgi – vairāk putu, ko pēc tam ir grūtāk izskalot? Tāpēc ir ļoti būtiski sekot līdzi produkta lietošanas veidam un devai.
4. Ir daudz dabisku un veselībai nekaitīgu alternatīvu, turklāt to izmantošana ikdienā izmaksātu krietni lētāk. Piemēram, vai ir nepieciešams pirkt speciālu tējkannas atkaļķotāju, kura izgatavošanai un piegādei veikalos ir izmantots ļoti daudz resursu, ja tā vietā var izmantot etiķi vai citronskābi? Varbūt izvēlēties koka mēbeles, kas ir apstrādātas ar līdzekļiem uz ūdens bāzes? Mūsu senči lieliski izmazgāja pannas tikai ar dzeramo sodu.
5. Vēdināt telpas, jo tad samazinās ikdienā lietoto ķīmisko vielu koncentrācija un līdz ar to izmantoto produktu ietekme uz cilvēka veselība.
