"Sākumā es vācu zāļu tējas tikai sev, saviem radiņiem un draugiem, taču pamazām tās nonāca arī pie citiem cilvēkiem," sarunu sākot, teic Emīlija Spalve. "Esmu apkopojusi ļoti daudz informācijas par augiem, kas var palīdzēt organismam, un izstrādājusi savu tehnoloģiju. Pareizā laikā ievācu, kaltēju un sasmalcinu augus, kuriem ir desmit līdz piecpadsmit iedarbību. Gatavojot tējas, ļoti ievēroju augu salikumus un to attiecības, lai tēja būtu ne tikai veselīga, bet arī garšīga un to varētu dzert ar prieku.
Gripas laikam esmu sagatavojusi divas tējas. "Pīlādzīša" sastāvā ir 15 augi: cidonijas, citronmelisa, ehinācija, pīlādžu ziedi un ogas, raudenes, rudbekijas, smiltsērkšķi, topinambūra ziedi, upeņu lapas, vīgriezes, vilkābeļu ziedi un augļi, sila virši. "Ziemas tējā" ir Islandes ķērpis, āboliņi, priežu pumpuri un citi augi, kas palīdz elpceļiem būt veseliem. Ar abām tējām ir pietiekami, lai turētos pretī gripai un saaukstēšanās slimībām.
Lai stiprinātu organisma aizsargspējas un palīdzētu tam sagatavoties ziemas periodam, es katru dienu lietoju vairākus produktus.
Medus. To samaisu ar dzērvenēm vai sasmalcinātiem citroniem vai ķiplokiem. Medu lieku pārsvarā, bet piedevas pēc garšas. Katru rītu apēdu pa vienai ēdamkarotei.
Ķiploki. Divas daiviņas ķiploka no rīta sīki sasmalcinu, lieku mutē un ar aukstu ūdeni noriju. Tad citi nevar just, ka esmu ēdusi ķiplokus. Vakaros rupjmaizei pārziežu plānu kārtiņu sviesta un pārklāju to ar plānās šķēlītēs sagrieztu ķiploku. Mazliet uzberu sāli. Līdzko ir aizdomas, ka būs iesnas, no pāris ķiploka daiviņām izspiežu suliņu, pielieku mazliet medus un atšķaidu ar ūdeni. Katrā nāsī iepilinu pa 2–3 pilieniem. Reizēm arī iedzeru, ja jūtu kņudināšanu kaklā.
Jūras sāls. Sālsūdens ir pirmais palīgs, līdzko iesāpas kakls, jo tas iznīcina baktērijas, kas sākušas vairoties mandelēs. Kaklu skaloju bieži. Vakarā, ejot gulēt, kaklam no ārpuses uzlieku sīpola ripiņas un aptinu.
Mārrutki. Bērnībā mans tēvs tūdaļ pēc pirts uz rupjmaizes gabaliņa uzlika stiprus mārrutkus un apēda tos. "Lai iztīrītu visus caurumus," viņš toreiz teica, jo pēc tam viņam tecēja gan asaras, gan pilēja deguns, kas pirtī bija kārtīgi izsildīti.
Istabas puķe alveja, kuras gaļīgajās lapās ir aptuveni 200 dažādu organismam vajadzīgu vielu. Cilvēkam diennaktī jāuzņem aptuveni 90 dažādu vielu. Ja ilgāku laiku kādas no tām pietrūkst, tiek izjaukts līdzsvars un rodas slimības.
Lai uzņemtu visas vajadzīgās vielas, ikdienā lietoju dažādus svaigos dārzeņus un augļus. Vienā ēdienreizē sarīvēju ābolu, otrā topinambūra sakni, trešajā burkānu. Nākamajā dienā kāli, rutku vai svaigu kāpostu. Pielieku mazliet augu eļļas un ar gardu muti apēdu.
Katru dienu izdzeru divas krūzes zāļu tējas, kas sastāv no vairākiem augiem. Pēc pāris dienām tās mainu. Kaltēto augu maisījumu apleju ar karstu ūdeni, ļauju, lai ievelkas 5–8 minūtes, pēc tam noleju no biezumiem. Uzglabāju tējkannā, kas pārsegta ar cepurīti, lai tēja saglabā siltumu. Ja kur braucu, tēju ņemu līdzi termosā. Zāļu tējas vislabāk ir dzert pa malciņam visas dienas garumā."
"Rudens ir dots, lai mēs organismu pakāpeniski sagatavotu ziemas periodam. Visu, kas nepieciešams, Dievs mums ir nolicis priekšā, atliek tikai paņemt un lietot," savā pieredzē dalās Garkalnes novada zāļu sieva Emīlija Spalve.
Attēlu galerija
View the embedded image gallery online at:
http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/veseliba/item/21667-zalu-sievas-padomi-ka-pasargat-sevi-no-slimibam-ziema#sigProGalleriad69928a83c
http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/veseliba/item/21667-zalu-sievas-padomi-ka-pasargat-sevi-no-slimibam-ziema#sigProGalleriad69928a83c