Sestdien, 3. augustā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi Rīgas reģionā steigušies palīgā astoņiem cilvēkiem, kurus bija piemeklējis karstuma dūriens. Kā informē NMPD pārstāve Inga Vītola, vecuma amplitūda ir gana plaša. Jaunākajam bija tikai trīs, bet vecākajam – 69 gadi.
No šiem astoņiem, slimnīcā nogādāti tikai trīs. Pārējiem pieciem mediķi palīdzību snieguši turpat uz vietas. Divi hospitalizētie, proti, 23 gadus vecs vīrietis un 3 gadus vecs bērns, pēc palīdzības saukuši no Jūrmalas, bet trešais karstuma "upuris" bijis kāda 10 gadus veca meitene no Carnikavas novada Siguļu ciema. Savukārt svētdien Rīgas reģionā neviens karstuma nogurdinātais palīdzību nav lūdzis.
Kā norāda I. Vītola, šajās brīvdienās mediķu palīdzība nav bijusi nepieciešama slīcējiem.
Sinoptiķi sola, ka arī turpmākajās dienās gaisa temperatūra var sasniegt 30 grādus pēc Celsija skalas, mediķi aicina sauļoties un peldētie gribētājus būt piesardzīgiem. Mediķi atgādina, ka visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25–30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Vecākiem jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā. Tāpat jāuzmana, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī, guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgos lietojamos medikamentus. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, tiem jānodrošina telpu pietiekama vēdināšana un atdzesēšana.
Tāpat iedzīvotāji aicināti atturēties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Iepriekš:
Mediķu palīdzība bijusi vajadzīga gan slīcējiem, gan saules nogurdinātajiem