29.07.2013 12:29

Mediķu palīdzība bijusi vajadzīga gan slīcējiem, gan saules nogurdinātajiem

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mediķu palīdzība bijusi vajadzīga gan slīcējiem, gan saules nogurdinātajiem arhīvs

Līdz ar karstā un tveicīgā laika atgriešanos 28. jūlijā ātrās palīdzības mediķiem darba netrūka, jo bija jāpalīdz gan slīcējiem, gan tiem, kurus skāris karstuma dūriens.

Pagājušajā diennaktī Rīgas reģionā ātrās palīdzības mediķi steiguši palīdzēt septiņiem cilvēkiem, kuri cietuši no pārlieku lielā karstuma. Kā zina stāstīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola, izvērtējot šo cilvēku stāvokli, pieci no septiņiem nogādāti slimnīcā. Jaunākajam no tiem bija 13, bet vecākajam 81 gads.

Tāpat pagājušajā diennaktī mediķi Rīgas reģionā steigušies palīgā slīcējiem. Kā norāda I. Vītola, abi gadījumi gan bijuši tieši galvaspilsētā. Aptuveni 50 gadus veco vīrieti, kurš slīka Daugavā pie Vanšu tilta, neizdevās glābt. Vairāk paveicās kādam 46 gadus vecam vīrietim, kurš slīka Ķīšezerā. Tā kā glābēji viņu laikus pamanīja, vīrieti izdevās glābt. Viņš nogādāts slimnīcā.

Sinoptiķi sola, ka arī turpmākajās dienās gaisa temperatūra var sasniegt 30 grādus pēc Celsija skalas, mediķi aicina sauļoties un peldētie gribētājus būt piesardzīgiem. Mediķi atgādina, ka visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25–30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.

Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Vecākiem jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā. Tāpat jāuzmana, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī, guļot smacīgās un karstās iekštelpās.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgos lietojamos medikamentus. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, tiem jānodrošina telpu pietiekama vēdināšana un atdzesēšana.

Tāpat iedzīvotāji aicināti atturēties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.