Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai gan atkarība nav neārstējama slimība, I. Paegle neslēpj, ka nākotnes prognozes nav iepriecinošas – atkarību izraisošas vielas bērni sāk lietot jau skolas gados, un tas apdraud nācijas nākotni.

1. Kāpēc jūs izvēlējāties narkoloģes profesiju?
– Tā bija apstākļu sakritība. Sākumā strādāju, kā teica padomju laikos, par terapeiti. Vēlāk dzīve iemeta darbā psihiatriskajā slimnīcā. Tas bija kā izaicinājums, ko pieņēmu. Protams, bija arī interese. Šī joma ieinteresēja ar to, ka ir neizdibināma, sarežģīta, un tā īsti līdz galam nav izprotama un sataustāma.

2. Narkoloģisko klientu skaits pēdējos gados ir strauji samazinājies, liecina statistika. Ar ko tas skaidrojams?
– Nākot uz pieņemšanu pie valsts apmaksāta ārsta, pacients tiek reģistrēts datubāzē. Daudziem rodas bažas, ka tas nākotnē sagādās grūtības iegūt autovadītāja apliecību vai ieroča atļauju. Tāpēc ārstējas anonīmi, taču kopumā ir ļoti maz cilvēku, kas vēlas ārstēties labprātīgi.

Pie mums vēršas tie, kas vēlas atgūt autovadītāja apliecību vai pēc sociālā dienesta pamudinājuma. Ir arī bērni, ko atved vecāki.

3. Kāds ir narkoloģiskā pacienta vidējais vecums Siguldas novadā?
– 40 līdz 50 gadi, lielākoties vīrieši. Pērn bija pacients, kurš bija tikai 13 gadus vecs, bet tendence ar gados jauniem narkotisko vielu lietotājiem ir samazinājusies. Savukārt vecākajam no alkohola atkarīgajam pacientam bijis 70.

4. Kāpēc cilvēki sāk lietot atkarību izraisošas vielas?
– Jaunieši alkoholu, tāpat kā narkotikas, parasti pamēģina un sāk lietot draugu lokā. Savukārt pieaugušie narkotikas nereti pamēģina klubos, ārzemju ceļojumos vai piespiedu apcietinājumā, kur šādi mēģina īsināt laiku.

Alkoholu lieto kā uzmundrinošu līdzekli, ātru antidepresantu, stresa noņemšanai vai drosmei. Vai atkarība iestāsies īsā laikā vai garākā periodā, kuru vielu ir tendence lietot, nosaka arī ģenētika. Ja vecāki ir atkarīgi no alkohola vai narkotikām, arī bērnam būs nosliece uz atkarībām.

5. Sabiedrībā virmo diskusijas par marihuānas legalizāciju Latvijā. Kāds ir jūsu viedoklis?
– Neatbalstu. Nevis tādēļ, ka esmu konservatīva, bet mana psihiatres pieredze un jaunākie zinātniskie pētījumi apliecina, ka liela daļa no marihuānas lietotājiem, pat tie, kas ne reizi nav izjutuši abstinenci, ar laiku kļūst par psihiatriskajiem pacientiem. Tā var būt gan viegla depresija, gan straujas garastāvokļa maiņas līdz pat mānijām un šizofrēnijai.

6. Vai alkoholu un cigaretes vajadzētu pārdot no 21 gada vecum?
– Tas būtu ieguvums nācijai, jo 18 līdz 21 gads ir vecums, kad smadzeņu šūnas ir augšanas procesā. To neierobežojot, varam pazaudēt daudz saprātīgu un izglītotu smadzeņu potenciālu. Ārsti to novēro jau šobrīd.

Sliktā ziņa ir tāda, ka nākotnē visi lietotāji, arī ikdienas alus dzērāji, pat nenojauš, ka diezgan ātri varētu iestāties neatgriezeniskas izmaiņas: agrīns darba spējas zudums, kas savukārt būs liela problēma valstij. Šī tendence jau vērojama Eiropā, un prognozēju, ka arī Latvijā pansionātu un sociālo rehabilitācijas centru klientu vecums samazināsies – līdz 50–60 gadiem.

7. Mediķi ir šausmās, bet jaunieši turpina pīpēt legāli tirgojamo augu maisījumu "spaisu". Vai arī Siguldā tas ir modē?
– Paldies Dievam, novadā tas nav aktuāli. Lielāka tendence vērojama Salaspilī, Olainē, Rīgā. Pat no pāris reizēm sekas ir ļoti nopietnas – delīrijs, halucinācijas, psihoze. Maisījums iegūts par lētu naudu, tāpēc kvalitāte ir ļoti slikta. To var salīdzināt ar stiprināto alu plastmasas pudelēs.

Vielu maisījums ir raibs, ne visas ir identificējamas un tipiskās laboratorijas analīzēs neuzrādīsies. Tāpēc ārstiem atliek minēt, vadoties pēc simptomiem. Ārstu spēkos ir tikai apelēt pie likumdevēju sirdsapziņas.

8. Vai atkarību no narkotikām var pilnībā izārstēt?
– Liela daļa pacientu vairs nav ārstējami, un tieši šie ir cilvēki, kas no narkoloģiskajiem kļūst par psihiatriskajiem pacientiem. Tomēr, ja cilvēks pats apzinās problēmu un pie ārsta vēršas laikus, izārstēties var. Ir arī labi piemēri. Izārstēt var tikai to, kas pats to vēlas. Ārstēties var dažādi – spontāni pārtraukt pats vai ilgstoši to darīt ar speciālistu palīdzību.

9. Vai ap Jāņu laiku atkarības saasinās?
– Ne tik ļoti kā svētku svinēšana atsevišķu indivīdu prātus ietekmē pārmaiņas dabā, tāpēc ir lielāka nosliece uz depresiju. Ja draugu lokā ir kāds cilvēks ar noslieci uz pašnāvību vai depresiju, viņu vajadzētu vairāk paturēt redzeslokā. Taču Jāņus ar bailēm negaidām (smaida). Pilnmēness laikā narkologiem darbs ir vienmēr.

10. Ko jūs novēlat līgotājiem?
– Svētkus vajag svinēt. Iesaku labāk pieturēties pie tradicionālajām vērtībām – lai tas ir alus, nevis viskijs, kuram uzdzeram alu.

Iepriekš:
"Dakter, dodiet vēl piecus gadiņus"