Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Arods emocionāli ir ļoti smags, jo ne vienmēr pacientiem izdodas palīdzēt. Tomēr, esot vērīgam pret veselību, ļaundabīgais audzējs nebūt nav nāves spriedums.

1. Vai Carnikavā ar vēzi sirgstošie pie onkologa vēršas laikus?
– Pie manis vēršas pēc ģimenes ārsta apmeklējuma, kad diagnoze jau ir noteikta vai kad vēl ir aizdomas par onkoloģiju. Bieži sastopos ar pacientiem, kam slimība ir ielaista. Tomēr liela atšķirība starp vidējo latvieti novadā nav. Vairāk vēršas sievietes ar ādas un krūts vēzi.

2. Viedokļi dalās – vēzis ir iedzimta slimība?
– Vēzis iedzimt nevar, bet nākamajām paaudzēm var būt ģenētiskas izmaiņas organismā, kas var veicināt slimības attīstību. Piemēram, sievietei, kurai ar krūts vēzi slimojusi māte, ir par 30 % lielāka iespēja saslimt nekā tai sievietei, kurai māte nav slimojusi. Taču ir liela iespēja, ka viņa nesaslims. Ir sievietes, kas ļoti baidās, piemēram, aktrise Andželīna Džolija, baidoties no vēža, ir nooperējusi krūtis.

3. Kurai teorijai par vēža rašanos piekrītat jūs?
– Es organismu salīdzinu ar kopētāju. Šūnas organismā ik dienu atjaunojas. Daļa atmirst un vietā nāk jaunas. Tāpat ir ar kopētāju – paņemam orģināllapu un nokopējam. Orģināllapa ir kā šūna, ko pēc kopēšanas izmetam un turpmāk strādājam ar kopiju. Kad no piektās kopijas veidojam sesto, burti vairs nav labi salasāmi.

Tāpat šūnās atjaunojoties ieviešas kļūdas. Normālā organismā dienā veidojas 1000 līdz 10 000 vēža šūnu, bet imūnā sistēma tās iznīcina. Ja ir stress, pastiprināta saules ietekme, uzturā uzņemam par daudz ķimikāliju, imunitāte nenostrādā, un vēža šūnas sāk vairoties.

4. Vai pacienti vienmēr ir gatavi pieņemt un atzīt ļaundabīga audzēja diagnozi?
– Daudzi negrib noticēt, ka vēzis attīstīsies. Tomēr tas nav kā ar saaukstēšanos – vakar šķaudīju, šodien ir iesnas, rīt jau vesels. Lielākā problēma ir tā, ka līdz lielākām slimības stadijām vēzi bieži nejūt. Latvijā vispār ir mode, ka cilvēki ir iegrimuši sadzīviskās problēmās un veselību atstāj novārtā. Un diemžēl pastāv uzskats, ka pret onkoloģiskajām slimībām nevar cīnīties.

5. Piemēram, ājurvēdā tiek uzskatīts, ka daudzas slimības, tostarp ļaundabīgi audzēji, rodas galvā. Vai jūs tam piekrītat?
– Nevarēšu to pierādīt ar statistikas datiem, bet daudzi pacienti saslimšanu saista ar stresu. Ir bijuši gadījumi, kad vēzis ir izārstēts, bet pacients pārdzīvo lielu stresu un audzējs atkal attīstās. Stress neveicina vēzi, bet nomāc imūno sistēmu. Kad ir novājināta imunitāte, lien ārā visas nebūšanas.

6. Vai piekrītat, ka vēzi izraisa pat mobilā telefona lietošana?
– Varam izmest mobilos telefonus, bet tāpat dzīvojam starojuma laukā, no kura nevar izvairīties: televīzijas, bezvadu interneta signāli pienāk nepārtraukti. Diez vai kāds būtu gatavs no tā atteikties un dzīvot starp ziloņiem, dejojot bungu ritmos. Pirms pāris dienām 116 gadu vecumā Japānā miris pasaules vecākais iedzīvotājs. Japānā ir kā noklāta ar sakaru tīkliem.

7. Atklājiet izplatītākos mītus, kas apvij šo slimību!
– Apmeklējot slimnieku mājas vizītēs, pārējie ģimenes locekļi vaicā, vai vēzis nav lipīgs, jo baidās, ka, piemēram, mazbērns varētu pieiet pie slimā vectētiņa un saslimt. Taču varu apgalvot, ka pēc sasveicināšanās nav jādezinficē rokas!

8. Latvijā ir populāri slimības ārstēt pie dziedniekiem. Vai vēzi var izārstēt ar tautas medicīnu?
– Savā praksē neesmu redzējis nevienu, kas būtu šādi izārstējies. Reizēm ir interesanta situācija: cilvēks gadu jeb laiku, kad medicīna vēzi vēl var ārstēt, staigā pie dziednieka. Jāpiebilst, ka vēzis attīstās ļoti lēni. Kad pēc gada kļūst sliktāk, nāk pie ārsta. Savukārt, ja jautā, vai var dzert zāļu tējas, saku, lai to dara. Ja tas neizārstēs vēzi, tad dos cerību un stiprinās organismu. Dzirdētas arī trakākas metodes, piemēram, petrolejas pilienu dzeršana.

9. Pastāstiet kādu gadījumu no savas prakses, kas visspilgtāk palicis atmiņā!
– Tas bija jau pirms 20 gadiem. Ārstēju jaunu sievieti, kurai bija ādas vēzis melanoma. Situācija bija diezgan bēdīga, jo slimība bija ielaista. Bija operācija. Un kādu dienu sieviete ienāca pie manis kabinetā un teica: "Dakter, lūdzu dodiet man piecus gadiņus! Meitiņai ir pieci gadi. Viņai jānostājas uz savām kājām." Pēc laika izplatījās metastāzes, veicām operācijas. Pēc visām operācijām kāja piepampa, ir sāpes pie lielākas slodzes, bet ir dzīva, meita izaugusi. Apsveic vārda dienā, dzimšanas dienā.

10. Kā Latvijā mainījusies onkoloģijas nozare pēdējo 20 gadu laikā?
– Neatpaliekam no Rietumu valstīm. Mums ir modernas ķirurģiskās iekārtas, varam operēt to, ko kādreiz uzskatīja par neizoperējamu. Šobrīd tiek pagarināta ne tikai dzīvildze, bet daudzi tiek izārstēti. Protams, ja cilvēkam bijusi saslimšana, viņš to nekad neaizmirst – onkoloģiskais pacients vienmēr paliek piesiets onkoloģiskajai iestādei.

Iepriekš:
Šļupsti – kosmētisks defekts