Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" I. Rībena norāda, ka ar nu jau bijušo Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru darba attiecību sakarā ir pazīstama jau kopš 1998. gada, kad galvaspilsētā tika svinēta Rīgas 800. jubileja. "Taču man negribas atcerēties tik senus laikus. Es drīzāk vēlos dot novērtējumu pašreizējai situācijai. Manuprāt, skumjākais ir tas, ka nepārdomāta un kļūdaina rīcība ir bijusi no abām pusēm – gan no kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība), gan operas direktora Andreja Žagara," uzsver I. Rībena, kura nu jau gandrīz desmit gadus darbojas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas arī ir izstrādājusi jauno Latvijas Nacionālās operas likumu. Tā izstrādes komisijā bijuši ne tikai deputāti, operas direktors un juristi, bet arī cilvēki no Kultūras ministrijas.

"Šajā likumā melns uz balta ir rakstīts, ka Latvijas Nacionālā opera ir nacionālas nozīmes valsts kultūras institūcija. Tā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļu turētājs ir Kultūras ministrija, tās ministra personā. Tas nozīmē, ka kultūras ministrei bija legālas tiesības rīkoties tā, kā viņa to izdarīja. Arī tas, ka operas valde vairs nebūs tikai viena cilvēka sastāvā, Žagara kungam bija zināms. Turklāt brīdī, kad tika izstrādāts šis likums, nebija nekādu domstarpību un savstarpējas neapmierinātības par to," uzsver Saeimas deputāte.

Savukārt viņas pēctecei, kā uzskata I. Rībena, vajadzēja izrunāties ar Andreju Žagaru, nevis komunicēt ar mediju starpniecību, jo viņš, ejot ārā no sava kabineta, kad tika atlaists, publiski vairākkārt atkārtoja, ka ne jau viņam bija jāaicina ministre uz sarunu, bet gan otrādi. "Kultūras ministrei vajadzēja ar viņu satikties, izrunāties, pastāstīt, un tad šī reakcija no Žagara puses būtu bijusi pavisam citādāka, jo uzzināt no medijiem par atlaišanu, kad esi iestādē visumā veiksmīgi nostrādājis 17 gadus, nav patīkami. Tad arī Jaunzemes-Grendes piedāvājums Žagaram ieņemt padomnieka statusu, iespējams, būtu pieņemts," uzskata I. Rībena.

Bijusī kultūras ministre ir pārliecināta, ka šis piedāvājums patiesībā būtu tikai pašreizējā Andreja Žagara darbības veida un statusa legalizācija. "Viņš oficiāli būtu tiesīgs braukāt apkārt un nest mūsu operas vārdu pasaulē. Es šajā piedāvājumā nesaskatīju neko sliktu vai viņam pazemojošu. Tā bija iespēja kvalitatīvi pārtapt jaunā statusā, uzticot citiem cilvēkiem rūpes par saimnieciskajām lietām," tā Saeimas deputāte.

"Tas, ka premjers rīkojās tik asi un atlaida ministri, man neliekas adekvāti, jo, neatkarīgi no ministres brīžiem nepareizās rīcības vai nepareizi izvēlētajiem vārdiem, viņai bija visas juridiskās tiesības tā rīkoties, bet premjers ar šādu lēmumu grauj valsts pārvaldes struktūru, jo tomēr ir jāievēro zināma subordinācija un kārtība. Lai kādi mums būtu ministri, prezidenti, deputāti un augstāko institūciju vadītāji, tomēr vienam pret otru jāmēģina izturēties ar cieņu. Šoreiz tāda ačgārna lietu kārtība, kad, noņemot operas vadību, uzreiz krīt ministrs, man liekas nepareizs signāls sabiedrībai," uzskata I. Rībena.

Iepriekš:
Diriģenta Nelsona audžutēvs: Būtu jāpublisko finanšu audits
Garkalnes mērs par operu spriedis, to "dažreiz apmeklējot"
Garkalnes mērs atbalsta Žagaru un pielīdzina Grendi "TV diktorītēm"
Grunde: Operas darbiniekus Žagara vadības stils neapmierināja jau gadiem