Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Ieraugot apkures rēķinu, gandrīz nosirmojām," sašutuši namā dzīvojošā Iveta, kurai par nelielā dzīvokļa apkuri decembrī jāmaksā 135 lati. Pirms diviem gadiem, kad Iveta sāka dzīvot Ādažos, rēķins neesot pārsniedzis Ls 75.

Neraugoties uz stipro salu, dzīvoklī ir ļoti karsti un regulāri jāatver logs. "Cik esmu runājusi ar paziņām Ādažos, nekur nav tik lieli rēķini kā mūsu mājā," arī otrā stāva iedzīvotāja, pensionāre Austra, kuras dzīvokļa platība ir 48 kvadrātmetri, saņēmusi grandiozu rēķinu – 119 lati un 22 santīmi.

Austras kundze te dzīvo jau piekto gadu, arī viņai rēķins nekad nav bijis tik liels. "Vēl pērn aprēķinātā summa bija gandrīz uz pusi mazāka!" Samaksājot par siltumu, no pensijas pāri paliekot 11 lati. Znots palīdzot, taču kundze gribot pati tikt ar sevi galā. Sieviete ir sašutusi – radiatori burtiski svilstot. "Vai tad naktīs arī tā jāsvilina? Ceļos un logu taisu vaļā reizes piecas."

Iedzīvotāji ir neizpratnē un grib izskaidrojumu samilzušajai apkures problēmai. Situāciju sarežģījot fakts, ka nama apsaimniekotājs LN siltumu pērk no uzņēmuma "Ādažu namsaimnieks" (ĀN), kas novadā pašreiz ir siltuma monopolists.

Tikai smīnot
Jura Dambja dzīvoklī spelgonī temperatūra turas stabili virs 20 grādiem. Siltuma sistēma ēkā neatļauj temperatūru samazināt – tad mājas iedzīvotāji otrā mājas galā nosals. Izšķērdīgais siltuma patēriņš iedzīvotājiem tiek skaidrots ar ēkas vājo siltum­izolāciju.

"Tagad lielai daļai dzīvokļu salikti pakešu logi, arī ziemas citus gadus bijušas aukstākas. Piemēram, šodien – saule spīd, ārā nav tik auksts, bet katlu māja kurina uz 77 grādu siltumu, šādos laikapstākļos pietiktu ar 70 grādiem. Vajadzētu veikt pārbaudi, jo neviens jau mums neparāda to kalkulāciju. Prasi, kam gribi, tikai nosmīn," atzīst kungs.

Pērn kaimiņus mulsinājis fakts, ka vakaros uz katlu māju tiek piegādātas granulas. "Ar ko tad īsti kurina – granulām vai gāzi? Mums toreiz sacīja, ka tiekot veikts eksperiments. Vai mums jāmaksā par eksperimentēšanu?" Ar pensiju vien šādu rēķinu nomaksāt ir neiespējami, sūrojas J. Dambis. "Vēl piestrādāju, kopā ar sievu varam nomaksāt. Ja vienu mēnesi palaidīsies, par nākamo vairs nesamaksāsi. Nekas cits neatliek – vasarā jāliek lats pie lata, lai visus iekrājumus ziemā atdotu par siltumu."

Vienīgā iespēja – renovēt

Vaicāts par grandiozajiem rēķiniem, ēkas apsaimniekotājs Alens Horsts skaidro, ka ar jautājumu par siltuma tarifu jāvēršas pie ĀN. "Tas ir monopols – kaut siltumu par mazāku cenu labprāt pirktu no cita piegādātāja, man nav izvēles," atzīst A. Horsts. Jo lielāka aprēķināmā platība, jo mazāks esot siltuma maksājums, liela nozīme arī tam, ka ēka ir veca, būvēta no silikāta ķieģeļiem – siltuma zudums esot milzīgs, un tas attiecīgi ietekmē cenu par siltumu.

A. Horsts piekrīt, ka iedzīvotājiem nav pa spēkam samaksāt milzīgos rēķinus, un to būs grūti izdarīt arī janvārī un februārī. "Tāda diemžēl ir valsts politika, siltuma piegādātāju nevaram mainīt. Vienīgā iespēja ir namu renovācija." A. Horsts ir pārliecināts, ka līdz ar pirmo Ādažu daudzdzīvokļu ēkas siltināšanu šogad iedzīvotāji novērtēs, kā samazinās rēķini, un vēlēsies sekot šim piemēram. "Tikai ir jautājums, vai nelielu namu iedzīvotājiem pietiks līdzekļu siltināt ēkas un vai tas būs izdevīgi: būvniecības cenas ir cēlušās, tāpēc renovācijas izmaksas var pat
pārsniegt ietaupījumu uz siltumu."

Gadu gadiem nekas nav darīts

Vēršoties pie ĀN siltumtehniķa Andra Vecvagara, saņēmām ļoti atturīgas atbildes. "Siltumtarifs visiem Ādažos ir vienāds. Cik lieli ir rēķini, atkarīgs no tā, cik siltu māju vēlas iedzīvotāji," skaidroja siltumtehniķis, taču, ieraugot diktofonu, sarunu turpināt nevēlējās. Plašāku atbildi sniedza uzņēmuma pārvaldnieks Raimonds Kalniņš, kurš skaidroja, ka "viss ir atkarīgs no gāzes iepirkuma. Arī gaisa temperatūra šajā decembrī bija zema.

Pērn decembrī mīnusu tikpat kā nebija, taču šogad nevienu nakti nebija siltāk par mīnus 10 grādiem". Gāzes katls esot noregulēts pēc vispārpieņemtajiem komforta standartiem. "Iedzīvotājiem piemirsies, cik bēdīgā stāvoklī ir nami. Vieni kliedz, ka karsti, taču otrā mājas galā dzīvokļos ir vien 13 grādi. Mājas būvētas 70. gadu sākumā, tajās joprojām kalpo padomju laika sistēmas, nekas gadu gadiem nav darīts. Un, lūk, rezultāts," uzskata R. Kalniņš.

Vaicāts, vai iedzīvotāji var samaksāt šos milzīgos rēķinus, uzņēmuma pārstāvis atbild, ka šo jautājumu labāk pajautāt tiem, kas aprēķina pensijas.

Juris Dambis mājā dzīvo kopš 1969. gada un par 57 kvadrātmetru plašo dzīvokli tik milzīgu rēķinu saņēmis pirmo reizi.