11.01.2013 15:04

Carnikavas izpilddirektors: Tilta būvniecība ir investīcija nākotnei

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Carnikavas izpilddirektors: Tilta būvniecība ir investīcija nākotnei Carnikavas novada domes arhīvs

Carnikavas novada domes izpilddirektors Imants Pastors nepiekrīt bijušā būvinženiera Jāņa Eduarda Ozoliņa izteikumiem par to, ka jaunais velosipēdistu un gājēju celiņš pāri Gaujai ir nelietderīga naudas tērēšana.

Pašvaldības pārstāvis uzskata, tā ir nākotnes investīcija novada attīstībā un labākais risinājums esošajā situācijā. Viņš arī oponē dzelzceļa būvniecības kritiķiem par to, ka projekts tika izstrādāts steigā un tāpat arī virzīts. Tas tapis vairākus gadus, un tikai pērn pielikti pēdējie punkti, lai būvniecība varētu sākties.

"Tāpat Ozoliņa kungs pārmet, ka neesam runājuši ar uzņēmumu "Latvijas dzelzceļš" par tā iesaistīšanu tilta līdzfinansēšanā. Esam ļoti aktīvi sarakstījušies gan ar "Latvijas dzelzceļu", gan Satiksmes ministriju. Šīs iestādes atbildēja, ka tām nav tādu finanšu resursu," norāda I. Pastors.

Arī iespēja izmantot tiltu vienlaikus gan vilcienu satiksmei, gan gājieniem un velobraucējiem neesot pietiekami droša. "Ozoliņa kungs kā būvinženieris saka, šādi pielāgojot jau esošo tiltu arī gājēju un velosipēdistu vajadzībām, pašvaldība ietaupītu. Tad es kā būvinženieris gribu jautāt – kur ir aprēķini?" taujā I. Pastors. Turklāt, kurš varot garantēt, ka, šādi izmantojot tiltu, nenotiks nelaime. "Tad kurš par to atbildēs? Un tad mums sanāks lētāk?" tā Carnikavas novada domes izpilddirektors.

Tāpat viņš apšauba J. E. Ozoliņa izteikumu, ka veiktajā anketēšanā cilvēki esot norādījuši, ka nevēlas šādu tiltu, taču neesot zināms, pēc kādiem principiem tā notikusi un vai tiešām carnikavieši šādu viedokli izteikuši.

"Tad vēl man ir jautājums – kurš ņems vērā 470 deklarētos iedzīvotājus, kuri dzīvo pāri Gaujai un kuri grib tikt uz Carnikavas centru, neejot līkumu. Tad ir jautājums Ozoliņa kungam. Viņam neinteresē šo cilvēku viedoklis?" spriež I. Pastors.

Carnikavas pašvaldība jau iepriekš skaidroja, ka par labu jaunam tiltam lemts, lai atrisinātu gadiem ieilgušu problēmu. Gaujas upes šķērsošanai iedzīvotāji regulāri izmanto nedrošo dzelzceļa tiltu, tostarp pat bērni, jo šobrīd tas ir vienīgais veids, kā šķērsot upi, un ietaupa aptuveni 12 kilometrus, kas citādi jāpavada apkārtceļā.

Vilcienam tuvojoties, uz skaļi klabošā tilta ik palaikam cietuši un pat bojā gājuši cilvēki, tādēļ tas ieguvis palamu "tilts-slepkava", liecina pašvaldības apkopotā informācija. Eiropas Savienības finansējums atteikts maznozīmīgā efekta dēļ – lielā naudas summa un nelielā gājēju plūsma bija nesamērojami lielumi.

Iepriekš:

Carnikavā aicina neizšķiest 1,8 miljonus jauna tilta būvniecībai