Carnikaviešu iebildumi pret šādu šķiešanos ar novada kases naudu netiekot uzklausīti.
Savukārt pašvaldībā skaidro, ka par labu jaunam tiltam lemts, lai atrisinātu gadiem ieilgušu problēmu. Gaujas upes šķērsošanai iedzīvotāji regulāri izmanto nedrošo dzelzceļa tiltu, tostarp pat bērni, jo šobrīd tas ir vienīgais veids, kā šķērsot upi, un ietaupa aptuveni 12 kilometrus, kas citādi jāpavada apkārtceļā. Vilcienam tuvojoties, uz skaļi klabošā tilta ik palaikam cietuši un pat bojā gājuši cilvēki, tādēļ tas ieguvis palamu "tilts-slepkava", liecina pašvaldības apkopotā informācija. Eiropas Savienības (ES) finansējums atteikts maznozīmīgā efekta dēļ – lielā naudas summa un nelielā gājēju plūsma bija nesamērojami lielumi.
Valsts pārvalde, aizrunājoties ar finanšu trūkumu, problēmu atstājusi pašvaldības ziņā. Lai to risinātu, Carnikavas dome izvēlējusies blakus esošajam būvēt jaunu tiltu – gājējiem un velobraucējiem. Tilta un tā pievedceļu būvniecības izmaksas tiek lēstas 1 854 803 latu apmērā. Projektam nav iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus, tādēļ jauna tilta izmaksas paredzēts segt no pašvaldības budžeta trīs gadu laikā. Šogad no novada kases tiltam plānots novirzīt līdzekļus 20 % apmērā, 2014. gadā, kad tiek plānoti tilta būvniecības lielākie darbi, – 50 %, bet no 2015. gada budžeta – 30 % no būvniecības tēriņiem.
Dārga fiksideja
"Esošais tilts savas tiešās funkcijas veic 9–10 minūtes diennaktī. Tā ir laika summa, pa kuru vilciens pārbrauc. Pārējās 23 stundas 50 minūtes tas satiksmei nekalpo. Šai laikā tiltu varētu izmantot gan kājnieki, gan velosipēdisti, gan arī autotransports. Gājēju un velosipēdistu satiksme jau ir, neraugoties uz to, ka tā nav droša. Tomēr, lai carnikavietis nokļūtu, piemēram, Carnikavas kapos ar automašīnu, ir jāmēro garais apkārtceļš pa šoseju," teic otra tilta būvniecības pretinieks J. E. Ozoliņš.
"Vienā līmenī ar sliedēm jāizveido segums, pa kuru var braukt vieglās automašīnas. Savukārt ietves, kurām pašlaik cauri draudīgi spīd Gaujas ūdeņi, jānoklāj ar drošu segumu, pa kuru ērti varētu pārvietoties gan gājēji, gan velosipēdisti, gan cilvēki invalīdu ratiņos. Par drošību rūpētos abās tilta pusēs ierīkoti luksofori. Velosipēdu satiksme uz tilta notiktu abos virzienos vienlaikus, bet kustību automašīnām atvēlētajā joslā arī regulētu luksofori, līdzīgi kā tas notiek ceļa posmos, kur ir remontdarbi," savu ieceri, kā uzlabot dzelzceļa tiltu, klāsta J. E. Ozoliņš.
"Ja vēl pievienotu ielu seguma uzlabojumus Stacijas un Bangu ielās – abos Gaujas krastos –, tad Carnikavas novads vairs nebūtu sadalīts divās daļās un Gaujas ciema ļaudis viegli nokļūtu Carnikavā un carnikavieši Gaujā. Tas mums, nodokļu maksātājiem, izmaksātu vismaz desmit reizes mazāk, bet ērtības desmit reizes palielinātu! Šādi uzlabots tilts kalpotu plašām novada iedzīvotāju interesēm, bet ne kādai šaurai fiksidejas atbalstītāju grupai. Aicinu visus domes deputātus izslēgt no 2013. gada apstiprinātā budžeta visus izdevumus, kas saistīti ar tilta pār Gauju būvniecību, un katrā novada ciemā organizēt sanāksmes par šīs būves celtniecības nepieciešamību vai arī meklēt alternatīvus satiksmes risinājumus."
"Pašvaldībai atsaukties uz 2010. gada maijā notikušo publisko apspriešanu būtu nekorekti, – tā bija tikai parodija par publisko apspriešanu. Tilta būvniecības ierosinātāji nevarēja paziņot ne būvniecības izmaksas, ne finansēšanas avotus," kritizē carnikavietis. Kad tapis skaidrs, ka no ES līdzekļus saņemt nevarēs, daudzus Carnikavā pārņēmusi pamatīga skepse, un iedzīvotāji, šķiet, vairs neatrodas vienā upes krastā ar deputātiem.
Varbūt ierīkot pārceltuvi?
"Lietderības tilta būvniecībā nav," pauž arī Carnikavas novada attīstības biedrības vadītājs Kristaps Bergmanis. "Vēl jo vairāk – projekts ir diezgan riskants no pašvaldības budžeta viedokļa. Piemēram, 2014. gadā paredzēts tilta būvniecībai atvēlēt vismaz 900 000 latu. Izpētot domes budžetu, K. Bergmanis secinājis, ka nosacīti pāri labākajā gadījumā varētu palikt aptuveni 540 000 latu, kas nav ikdienas izdevumi, bet, piemēram, atbalsts kultūrai.
"No kurienes rastos vēl 400 000 latu? Ja nu vienīgi piekoptu ļoti agresīvu plānu attiecībā uz budžeta ieņēmumiem – samazināt algas, nekaisīt slidenos ceļus, neapgaismot ielas," pieļauj K. Bergmanis. Pirms gada jau ir vēstījām, ka šai piejūras novadā iedzīvotājus smacē nesamērīgi lielais īpašuma nodokļa slogs – daudziem Kalngales, Garciema un Carnikavas iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodoklis ir lielāks par 1000 latiem gadā.
"Lēts, bet piņķerīgs risinājums būtu ar "Latvijas dzelzceļu" vienoties par tilta papildināšanu ar ietvi gājējiem un velobraucējiem, jo pašvaldībai ieguldīt naudu valsts īpašumā ir diezgan sarežģīti," norāda K. Bergmanis. Viņš piedāvā arī kardinālu risinājumu – likt mierā tiltus, bet izveidot pārceltuvi. "Tā ir alternatīva, ko nepieciešams izpētīt." K. Bergmanis vēl piebilst, ka attālums pa apkārtceļu no novada centra līdz Gaujai ir tāds pats kā līdz Kalngales ciematam, tāpēc "tikpat labi varētu meklēt iespējas nodrošināt autobusa kustību uz Gauju. Jauns tilts atrisinātu tikai aptuveni 50 ģimenēm nokļūšanu līdz Carnikavai. No Siguļiem tāpat neies."
"Tilts ir vajadzīgs – noteikti," savukārt bilst Carnikavas attīstības un aizsardzības biedrības vadītājs Kaspars Vingris. "Var veidot iekaramu tiltu vai blakus esošajam piestiprināt vieglu konstrukciju, pa kuru pārvietoties gājējiem un velosipēdistiem. Taču man ir iebildumi par finansējumu – nav samērīgi, ka visiem novada iedzīvotājiem jāmaksā tikai par Gaujas iedzīvotāju ērtībām. Nenoniecinot gaujēniešus, tomēr gribas vaicāt – vai pašvaldība izdarīja visu, lai saņemtu ES līdzfinansējumu?
Jautājums par veloceliņu pāri Gaujai tāpat ir aktuāls, pie esošā šosejas tilta to izveidot arī īsti nevar. Tūrisma attīstībā raugoties, manuprāt, finansējumu varētu iegūt, ja jau tagad ir iespēja būvēt veloceliņu mežā vairāk nekā par miljonu latu. Šobrīd būtu īstais laiks nevis šķiesties būvniecībai, bet izstrādāt tilta tehnisko projektu, līdz šā gada laikā kļūtu skaidrs, kādiem ES fondiem varēs pretendēt nākamajā plānošanas periodā."
Carnikavas pašvaldības pamatbudžeta kopējie ieņēmumi šogad plānoti 7 360 204 latu apmērā. No tiem 688 794 latus novada dome aizņēmusies no Valsts kases ES finansēto projektu īstenošanai, savukārt naudas atlikums novada maciņā šī gada sākumā bija 140 000 latu.
Carnikavas novada attīstības biedrības vadītājs Kristaps Bergmanis piedāvā kardinālu risinājumu – likt mierā tiltus, bet izveidot pārceltuvi. "Tā ir alternatīva, ko nepieciešams izpētīt."
Iepriekš:
Tilts - slepkava izvedis no pacietības
Carnikavas novada dome atrisina tilta–slepkavas problēmu