Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Agrāk observatorijas teritorijā atradās 14 ēku komplekss – divas observatorijas, noliktavas, garāžas, paviljoni un pat klubs. Tomēr šobrīd no malas izskatās, ka vien retu reizi observatorijā notiek rosība, un apkārtne ir drūma, pamesta un pelēka. Caur neaizklātajiem logiem ieskatoties, var redzēt zinātnisko literatūru, kas klāta ar putekļu kārtu. Pēc šāda skata rodas jautājums, vai šeit maz turpinās zinātniskie darbi un zvaigžņu pētīšana?

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijas Baldones Riekstukalnā vadītājs Ilgmārs Eglītis portālam "Delfi.lv" stāstīja, ka Baldones observatorijā "joprojām viss notiek". "Kārtībā viss jau mūsu valstī nav, jo par zinātni neviens nerūpējas. Valsts mums gadā piešķīrusi 53 tūkstošus latu, tāpēc šur tur putekļi krājas, jo par tādiem līdzekļiem visu nevaram apsaimniekot. Tomēr zinātnieku katalogu gada laikā apmeklē aptuveni 150 tūkstoši cilvēku, no 2008. gada līdz šim atklātas divas mazās planētas, kuras tad arī nosauktas Baldones vārdā. Mums ir viens no 19 pasaulē precīzākajiem satelītiem, rīkojam konferences un ekskursijas," norādīja I. Eglītis.

Iepriekš:
No Baldones observatorijas atklātajam asteroīdam piešķir vārdu "Ikaunieks"
Baldones observatorija ziedojumā saņem datoru un varēs turpināt pētījumus
Sveiciens no debesīm. Baldonei sava planēta
Astronomija un romantika Baldones skolotājas dzīvē

"Apriņķis.lv" tēma par graustiem Pierīgā.